2023. gada 18.–24. novembris ir Pasaules Antibiotiku nedēļa, un, lai aktualizētu atbildīgas antibiotiku lietošanas nozīmīgumu, Zāļu valsts aģentūra ir izveidojusi pārskatu par sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu (turpmāk: antibiotiku) patēriņu Latvijā 2022. gadā. Pārskatā ir aprakstītas izmaiņas antibiotiku patēriņā Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu un patēriņu Eiropas Savienībā.
Antimikrobiālā rezistence (turpmāk: AMR) ir viens no trim galvenajiem prioritārajiem veselības apdraudējumiem
AMR būtiski ietekmē cilvēka veselību un rada augstas izmaksas ES/EEZ valstu veselības aprūpes sistēmām. AMR, samazinot spēju novērst un ārstēt infekcijas slimības, apdraud arī spēju veikt operācijas, imūnkompromitētu pacientu ārstēšanu, orgānu transplantāciju un vēža terapiju.
Atbildīgas antibiotiku lietošanas veicināšana ir viena no prioritātēm, lai varētu samazināt AMR izplatību. Antibiotiku patēriņa uzraudzība ir norādīta kā viens no būtiskākajiem elementiem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādātajā Antimikrobiālās rezistences plānā
2023. gadā ES Padome publicējusi ieteikumus, kā pastiprināt ES rīcību cīņai pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, ievērojot pieeju “Viena veselība” (2023/C 220/01)
ES Padomes ieteikumi attiecībā uz antibiotiku patēriņu:
- Līdz 2030. gadam ES samazināt kopējo antibiotiku patēriņu cilvēkiem (definētā dienas deva (DDD) uz 1 000 iedzīvotājiem dienā (DID)) ambulatorajā un slimnīcu sektorā kopā par 20%, salīdzinājumā ar 2019. atsauces gadu.
- Latvijai ieteiktais antibiotiku patēriņa cilvēkiem samazinājuma mērķrādītājs līdz 2030. gadam, salīdzinājumā ar 2019. atsauces gadu, ir 9%.
- Kopējais antibiotiku patēriņš Latvijā 2019. jeb atsauces gadā bija 13.9 DID, kas nozīmē, ka līdz 2030. gadam kopējam antibiotiku patēriņam Latvijā jāsasniedz 12.6 DID.
- Līdz 2030. gadam no kopējā antibiotiku patēriņa cilvēkiem vismaz 65% jābūt antibiotikām, kas Pasaules veselības organizācijas (PVO) antibiotiku klasifikācijā AWaRe definētas kā “pieejamās” grupas antibiotikas.
Lai raksturotu antibiotiku patēriņu Latvijā hospitālajā un ambulatorajā sektorā 2022. gadā, antibiotiku patēriņš ir apkopots, izmantojot anatomiski terapeitisko ķīmisko vielu (ATĶ) klasifikācijas sistēmu, un dati ir analizēti, izmantojot DDD metodoloģiju, ko izstrādājusi PVO Medikamentu statistiskās metodoloģijas sadarbības centrs. Analīzei tika izmantotas aktuālās DDD, kas pieejamas 2023. gada ATĶ/DDD indeksā.
Antibiotiku patēriņš ambulatorajā un hospitālajā sektorā Latvijā pēc PVO “Pieejamo”, “Uzraudzības” un “Rezerves” antibiotiku klasifikācijas
PVO 2017. gadā izstrādāja “Pieejamās”, “Uzraudzības” un “Rezerves” (AWaRe) antibiotiku klasifikāciju. AWaRe klasifikācija ir rīks antibiotiku lietošanas novērtēšanai un uzraudzībai, kas izstrādāts, lai atbalstītu atbildīgu antibiotiku lietošanu. "Pieejamās " antibiotikas lielākoties ir pirmās un otrās izvēles terapijas. "Uzraudzības" antibiotikām ir lielāks antimikrobiālās rezistences potenciāls, un tām būtu jāpiešķir prioritāte atbildīgas lietošanas uzraudzībā. "Rezerves" antibiotikas ietver pēdējās izvēles antibiotikas, un tās būtu jāsaglabā infekciju ārstēšanai, ko izraisījuši multirezistenti mikroorganismi. ES Padome ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam, ka vismaz 65% no kopējā antibiotiku patēriņa jābūt "pieejamās" grupas antibiotikām.
Latvijā 2022. gadā pēc AWaRE klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā “pieejamās” antibiotikas tika izmantotas 71% no kopējā antibiotiku patēriņa, pārsniedzot ES Padomes noteikto vēlamo 65% robežu. Pēc “Pieejamo” antibiotiku patēriņa, Latvijā ir 7. augstākais patēriņš
Pēc kopējā antibiotiku (ATĶ J01) patēriņa, “Pieejamās” grupas patēriņš pret visu antibiotiku patēriņu pēc AWaRe klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā kopā 2022. gadā nemainījās, salīdzinot ar 2021. gadu. Tomēr redzams, ka tas ir katru gadu nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar 2018. gadu (no 67.8% 2018. gadā uz 70.9% 2022. gadā). Skatīt 1. attēlu.
1. attēls. Kopējais antibiotiku patēriņš saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju ambulatorajā un hospitālajā sektorā kopā 2018.-2022. gadā
Pēc kopējā antibiotiku patēriņa 2022. gadā saskaņā ar PVO AWaRe klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā atsevišķi, redzams, ka “Pieejamās” grupas antibiotiku patēriņš 2022. gadā ambulatorajā sektorā bija 73.5%, un hospitālajā sektorā 49.5% (Skatīt 2. attēlu). Salīdzinot “Pieejamās” grupas antibiotiku patēriņu hospitālajā sektorā 2022. gadā ar 2021. gadu, tas 2022. gadā ir nedaudz samazinājies (no 50.8% 2021. gadā uz 49.5% 2022. gadā). Pozitīva iezīme ir vērojama rezerves grupas antibiotiku patēriņā slimnīcās, kur rezerves grupas antibiotiku patēriņa daļa ir samazinājies 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu (no 1.14% 2021. gadā uz 0.68% 2022. gadā, gandrīz atgriežoties pie patēriņa, kāds bija 2019. gadā, kad rezerves grupas antibiotikas tika patērētas 0.64% no visām antibiotikām slimnīcās).*
*Aprēķini par antibiotiku patēriņu saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju veikta, izmantojot Zāļu valsts aģentūras datus
2. attēls. Kopējais antibiotiku patēriņš saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju ambulatorajā un hospitālajā sektorā atsevišķi 2022. gadā
Antibiotiku patēriņš 2022. gadā ES/ EEZ valstīm
Pēc vēl līdz šim nekad nepieredzēta antibiotiku patēriņa samazinājuma 2020. un 2021. gadā visā ES/EEZ, antibiotiku patēriņš 2022. gadā atkal ir palielinājies, kur patēriņa rādītāji gan slimnīcu, gan ambulatorajā sektorā 2022. gadā ir daudz tuvāki patēriņa līmenim 2019., nevis 2021. gadam.
Pēc sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa DID ambulatorajā sektorā, 2022. gadā Latvijā bija 9. zemākais patēriņš ES/EEZ (Skatīt 3. attēlu). Salīdzinot antibiotiku patēriņu Latvijā ar patēriņu ES/EEZ 2021. gadā, Latvijā 2022. gadā ir palielinājies patēriņš pret citām ES/EEZ valstīm, kur 2021. gadā Latvijā bija 8. zemākais patēriņš ES/EEZ. Antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā Latvijā turpina saglabāties zem vidējā ES/EEZ.
3. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (ATĶ J01) patēriņš DID ambulatorajā sektorā 2022. gadā ES
Pēc sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa DID hospitālajā sektorā, 2022. gadā Latvijā bija 12. zemākais patēriņš ES/EEZ (Skatīt 4. attēlu). Salīdzinot antibiotiku patēriņu Latvijā ar patēriņu ES/EEZ 2021. gadā, tas ir palicis nemainīgs, tomēr salīdzinot ar patēriņu ES/EEZ 2019. un 2020. gadā, Latvijā 2022. gadā būtiski samazinājies antibiotiku patēriņš pret citām ES/EEZ valstīm, kur 2019. gadā Latvijā bija 6. augstākais, un 2020. gadā 3. augstākais antibiotiku patēriņš hospitālajā sektorā ES/EEZ. Antibiotiku patēriņš hospitālajā sektorā Latvijā pašreiz ir zem vidējā ES/EEZ.
4. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (ATĶ J01) patēriņš DID hospitālajā sektorā 2022. gadā ES
Antibiotiku patēriņš Latvijā ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2018.-2022. gadā
Kopējais antibiotiku patēriņš cilvēkiem ambulatorajā un hospitālajā sektorā ir pieaudzis 2022. gadā par 28.7%, salīdzinot ar 2021. gadu (no 11.64 DID uz 14.98 DID). Ņemot vērā to, ka ES Padome rekomendējusi Latvijai samazināt antibiotiku patēriņu līdz 2030 gadam par 9% jeb līdz 12.6 DID, salīdzinot ar references jeb 2019. gadu, tad antibiotiku patēriņš līdz 2030. gadam antibiotiku patēriņa pieauguma dēļ 2022. gadā būs jāsamazina par 15.9%.
Ambulatorajā sektorā Latvijā 2022. gadā antibiotiku patēriņš ir būtiski pieaudzis (par 32%), salīdzinot ar 2021. gadu (no 10.16 DID 2021. gadā uz 13.45 DID 2022. gadā), norādot, ka patēriņš ir atgriezies un pat palielinājies (par 12%), salīdzinot ar patēriņu, kāds bija pirms COVID-19 pandēmijas, kur 2019. jeb references gadā patēriņš bija 12.01 DID. Savukārt hospitālajā sektorā 2022. gadā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš ir nedaudz palielinājies (par 3.4%), salīdzinot ar 2021. gadu (no 1.48 DID 2021. gadā uz 1.53 DID 2022. gadā) (Skatīt 5. attēlu), tomēr patēriņš nav atgriezies pirms COVID-19 pandēmijas līmenī, kur patēriņš 2022. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, hospitālajā sektorā ir samazinājies par -18.6%.
Eiropas Savienībā ambulatorajā sektorā pēc vēsturiski lielākā antibiotiku patēriņa samazinājuma 2020. gadā (vidējais svērtais populācijā ES/EEZ, no 17.4 DID 2019. gadā uz 14.1 DID 2020. gadā), patēriņš 2022. ir pieaudzis, sasniedzot patēriņa līmeni kāds bija pirms COVID-19 pandēmijas, kur 2022. gadā vidējais svērtais populācijā ES/EEZ sasniedza 17.0 DID. Hospitālajā sektorā ES/EEZ valstīs antibiotiku patēriņš 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, nedaudz pieauga (vidējais svērtais populācijā ES/EEZ, no 1.53 DID 2021. gadā uz 1.61 DID 2022. gadā), gandrīz sasniedzot patēriņa līmeni, kāds bija pirms COVID-19 pandēmijas (1.65 DID 2019. gadā).
5. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2018.-2022. gadā
ZVA ir apkopoti pašreiz pieejamie antibiotiku patēriņa dati līdz 2023. gada 3. kvartālam (Skatīt 6. attēlu), ir redzams, ka līdzīgas tendences antibiotiku patēriņā kā 2022. gadā ir vērojamas arī 2023. gadā, kur patēriņš ir saglabājies līdzīgs vai pat pieaudzis ambulatorajā sektorā, bet nav mainījies hospitālajā sektorā.
6. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš DID pa kvartāliem ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2018. gada 1.kvartāla-2023. gada 3. kvartālam
Antibiotiku patēriņš Latvijā ambulatorajā sektorā 2022. gadā ATĶ 3. līmenī
Pēc antibiotiku grupas, ambulatorajā sektorā 2022. gadā vislielākais pieaugums ATĶ 3. līmenī, salīdzinot ar 2021. gadu, ir penicilīnu patēriņam (par 46%, no 3.54 DID uz 5.18 DID), pieaudzis ir makrolīdu un linkozamīdu patēriņš (par 41%, no 1.65 DID uz 2.33 DID), tāpat pieaudzis ir citu antibiotiku patēriņš, tostarp glikopeptīdu (J01XA) un polimiksīnu (kolistīna (J01XB01)) patēriņš (par 38%, no 0.84 DID uz 1.16 DID), un ir pieaudzis, bet mazāk izteikti, arī visu pārējo antibiotiku grupu patēriņš. 2022. gadā vērojama plaša spektra antibiotiku, tostarp makrolīdu, linkozamīdu, glikopeptīdu, polimiksīnu (kolistīna) un tetraciklīnu patēriņa pieaugums, kur patēriņš šajās antibiotiku grupās ir augstāks nekā pirms COVID-19 periodā 2018. un 2019. gadā. (Skatīt 7. attēlu)
Makrolīdi, linkozamīdi un streptogramīni (ATĶ J01F) bija vienīgā ATĶ 3. līmeņa apakšgrupa, kuras vidējais patēriņš ES/EEZ valstīs 2022. gadā statistiski atšķīrās no 2019. gada patēriņa līmeņa, un, līdzīgi kā Latvijā, bija vērojams būtisks šīs grupas antibiotiku patēriņa pieaugums 2022. gadā ES/EEZ. Makrolīdi (ATĶ J01FA) veidoja lielāko daļu no J01F patēriņa ES/EEZ, lai gan tos nevajadzētu lietot kā pirmās izvēles antibiotikas visbiežāk sastopamo bakteriālo infekciju gadījumā. Makrolīdi ir “Rezerves” grupas antibiotikas, un tos reti lieto kā pirmās izvēles ārstēšanas līdzekļus lielākajai daļai bakteriālo elpošanas sistēmas infekciju ārstēšanai sabiedrībā, tomēr makrolīdu lietošana ir asociēta ar COVID-19 gadījumu skaita pieaugumu.
7. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš DID 2022. gadā ambulatorajā sektorā pēc antibiotiku grupas ATĶ 3. līmenī
Plaša spektra penicilīnu, cefalosporīnu un makrolīdu (izņemot eritromicīnu) un fluorhinolonu patēriņa attiecība pret šaura spektra penicilīnu, cefalosporīnu un eritromicīna patēriņu ambulatorajā sektorā Latvijā 2022. gadā ir nedaudz samazinājusies, salīdzinot ar 2021. gadu (par -7.7%, no 2.6 uz 2.4), tomēr tas vēl aizvien ir augstāks nekā pirms COVID-19 periodā 2019. gadā (par 26.3%) norādot uz plaša spektra antibiotiku patēriņa lietošanas pieaugošo tendenci. Plaša pret šaura spektra antibiotiku patēriņš palielinās katru gadu arī ES/EEZ, kur Latvijā šī attiecība ir zem vidējā svērtā populācijā ES/EEZ, kur plaša pret šaura spektra antibiotiku patēriņa attiecība 2022. gadā bija 4.
8. attēls. Antibiotiku patēriņa sekundārais indikators ambulatorajā sektorā: Plaša spektra penicilīnu, cefalosporīnu un makrolīdu (izņemot eritromicīnu) un fluorhinolonu patēriņa attiecība pret šaura spektra penicilīnu, cefalosporīnu un eritromicīna patēriņu ambulatorajā sektorā Latvijā 2022. gadā
Antibiotiku patēriņš Latvijā hospitālajā sektorā 2022. gadā ATĶ 3. līmenī
Pēc antibiotiku grupas, hospitālajā sektorā 2022. gadā ir neliels pieaugums antibiotiku patēriņā, salīdzinot ar 2021. gadu, kur lielākais pieaugums bija vērojams penicilīniem (par 32.0%, no 0.25 DID uz 0.33 DID), hinolona grupas antibiotikām (par 36.4%, no 0.11 DID līdz 0.15 DID), tāpat vērojams tetraciklīnu patēriņa samazinājums (par -42.1%, no 0.19 DID līdz 0.11 DID). Tomēr nevienā no antibiotiku grupām patēriņš nav palielinājies līdz līmenim, kāds tas bija pirms COVID-19 periodā, saglabājoties zem patēriņa, kāds bija 2019. gadā (Skatīt 9. attēlu).
Tāpat jāatzīmē, patēriņš 2022. gadā ir samazinājies, salīdzinot ar 2021. gadu, ceturtās paaudzes cefalosporīniem (par -100%, no 0.0002 DID uz 0.0000 DID) un polimiksīniem (par -81.6%, no 0.0087 DID uz 0.0016 DID). Tāpat karbapenēmu patēriņš Latvijā, kuri tiek izmantoti pacientiem ar veselības aprūpi saistītu rezistentu mikroorganismu izraisītu infekcijas slimību ārstēšanai slimnīcās, ir samazinājies par 10% (no 0.0422 DID līdz 0.0380 DID). Pēdējās izvēles antibiotiku patēriņa samazinājums savukārt var samazināt multirezistences attīstību.
Antibiotiku patēriņš un tā izmaiņas 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ATĶ 4. līmenī hospitālajā un ambulatorajā sektorā apkopots 1. tabulā.
9. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš DID hospitālajā sektorā pēc antibiotiku grupas ATĶ 3. līmenī
1. tabula. Sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš DID ambulatorajā (AS) un hospitālajā (HS) sektorā pēc antibiotiku grupas ATĶ 4. līmenī 2018.-2022. gadā, un izmaiņas patēriņā (%), salīdzinot 2022. gadu pret 2021. gadu
Glikopeptīdu, 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu, monobaktāmu, karbapenēmu, fluorhinolonu, polimiksīnu, piperacilīna un enzīmu inhibitoru, linezolīda, tedizolīda un daptomicīna patēriņa proporcija (%) no kopējā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa slimnīcās Latvijā ir augsta, kur 2022. gadā attiecība nedaudz samazinājās (par 4.1%, no 41.9% 2021. gadā uz 40.2% 2022. gadā), norādot uz proporcionāli augstu plaša spektra antibiotiku lietošanas prevalenci slimnīcās. Līdzīga tendence ir vērojama ES/EEZ, kur plaša spektra antibiotiku patēriņa proporcija 2022. nedaudz samazinājās, salīdzinot ar 2021. gadu, tomēr vidēji ES/EEZ 2022. gadā plaša pret šaura spektra antibiotiku patēriņš slimnīcās saglabājās zemāks, nekā Latvijā 2022. gadā (vidējais svērtais populācijā ES/EEZ, no 37.6% 2020. gadā
10. attēls. Glikopeptīdu, 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu, monobaktāmu, karbapenēmu, fluorhinolonu, polimiksīnu, piperacilīna un enzīmu inhibitoru, linezolīda, tedizolīda un daptomicīna patēriņa proporcija (%) no kopējā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa slimnīcās
Atsevišķu augstas prioritātes kritiski nozīmīgu antibiotiku, kas, ņemot vērā “Vienas veselības pieeju”, ir nozīmīgas gan cilvēku, gan dzīvnieku sektorā, patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā ATĶ 4. līmenī 2015.-2022. gadā attēlots zemāk (Skatīt 11. attēlu). Ceturtās paaudzes cefelosporīnu patēriņš ir bijis ļoti zems, tādēļ grafiski attēlots vienīgi trešās paaudzes cefalosporīnu patēriņš. Redzams, ka abos sektoros 2022. gadā ir palielinājies fluorhinolonu patēriņš, atgriežoties pirms COVID-19 līmenī. Savukārt trešās paaudzes cefalosporīnu, karbapenēmu un polimiksīnu (kolistīna) patēriņš 2022. gadā hospitālajā sekotrā ir samazinājies, salīdzinot ar 2021. gadu.
11. attēls. Augstas prioritātes antibiotiku cilvēku un dzīvnieku sektorā patēriņš DID cilvēkiem ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2018.-2022. gadā
[1] European Comission, “HERA factsheet - HEALTH UNION: Identifying top 3 priority health threats.” Pieejams: https://health.ec.europa.eu/publications/hera-factsheet-health-union-identifying-top-3-priority-health-threats_en
[2] European Centre for Disease Prevention and Control, “35 000 annual deaths from antimicrobial resistance in the EU/EEA Pieejams: https://www.ecdc.europa.eu/en/news-events/eaad-2022-launch
[3] The Organisation for Economic Co-operation and Development, “Antimicrobial Resistance. Tackling the Burden in the European Union,” 2019. Pieejams: https://www.oecd.org/health/health-systems/AMR-Tackling-the-Burden-in-the-EU-OECD-ECDC-Briefing-Note-2019.pdf
[4] World Health Organization, “Global action plan on antimicrobial resistance.” Accessed: Nov. 10, 2022. Pieejams: https://apps.who.int/iris/handle/10665/193736
[5] European Comission, “A European One Health Action Plan against Antimicrobial Resistance (AMR),” 2017. Pieejams: http://www.who.int/entity/drugresistance/documents/surveillancereport/en/index.html
[6] Council of the European Union, Council Recommendation on stepping up EU actions to combat antimicrobial resistance in a One Health approach (2023/C 220/01) . 2023. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32023H0622(01)
[7] World Health Organisation, “ ATC/DDD Index 2023.” Pieejams: https://www.whocc.no/atc_ddd_index/
[8] European Centre for Disease Prevention and Control, “Antimicrobial consumption in the EU/EEA (ESAC-Net) - Annual Epidemiological Report 2022,” Stockholm, Nov. 2023.
