Pērn vispieprasītākās pēc starptautiskā nosaukuma bija acetilsalicilskābi un ibuprofēnu saturošās zāles.
Latvijas ražotāju zāļu realizācijas apjoms Latvijā pēdējo 5 gadu laikā ir palielinājies no 14 līdz 18 miljoniem eiro gadā, vidēji veidojot aptuveni 4,5% no kopējā realizācijas apjoma eiro. No 2014. līdz 2018. gadam ievērojami pieaudzis ārvalstu ražotāju zāļu realizācijas apjoms – par 83 miljoniem eiro.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn lielākais Latvijas ražotāju saražoto zāļu realizācijas apjoms naudas izteiksmē bija meldoniju saturošām zālēm. Savukārt pēc pārdoto iepakojumu skaita pirmajā vietā bija omeprazolu saturošas zālēs.
Kopējā zāļu tirgū lielāko daļu pēc realizācijas apjoma eiro veidoja sistēmiski lietojamie pretinfekcijas līdzekļi. Savukārt Latvijā ražoto zāļu vidū pārliecinoši lielāko tirgus daļu aizņēma nervu sistēmas slimību ārstēšanai paredzētās zāles.
Reģistrā iekļauto recepšu un bezrecepšu zāļu tirgus sadalījums pēc realizēto iepakojumu skaita ik gadu ir gandrīz nemainīgs ar nelielu recepšu zāļu pārsvaru. Arī tirgus sadalījums pēc zāļu pārdošanas apjoma naudas izteiksmē gadu no gada ir līdzīgs ar ievērojami lielāku recepšu zāļu pārsvaru.
Pērn pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā Latvijā licencēto un Latvijā atzīto EEZ valstīs licencēto zāļu lieltirgotavu skaits ir samazinājies.
Izdevumā publicēta informācija par kopējo zāļu realizāciju eiro, realizēto iepakojumu skaitu, realizācijas sadalījumu atsevišķām patērētāju grupām, sadalījumu pēc zāļu izsniegšanas kārtības, kā arī norādīta informācija par visvairāk pārdotajām zālēm Latvijā.
Zāļu patēriņa analīze veikta, izmantojot PVO ieteikto ATĶ/DDD klasifikācijas sistēmu, kas sniedz iespēju standartizēt zāļu grupēšanu un patēriņa analīzei lietot starptautisku zāļu patēriņa vienību – DDD (vidējā dienas balstdeva, kas lietota medikamenta galvenajai indikācijai pieaugušam pacientam). Zāļu patēriņa dati izteikti DDD uz 1000 Latvijas iedzīvotājiem dienā (DID)
