Kopējais zāļu realizācijas apjoms Latvijā pēdējos gados ir pastāvīgi pieaudzis. Kopš 2011. gada tas gadā ir bijis tuvu 300 miljoniem eiro (ar PVN), 2015. gadā sasniedzot 336 miljonus, ko veidoja reģistrēto zāļu apgrozījums 332 milj. eiro apjomā un nereģistrēto – 4 milj. eiro. Tie ir Zāļu valsts aģentūras ekspertu pamata secinājumi, apkopojot zāļu patēriņa statistikas datus par 2015.gadu.
Latvijas zāļu ražotāju realizācijas apjoms vietējā tirgū kopš 2011. gada ir palielinājies aptuveni par 4 miljoniem eiro, 2015. gadā sasniedzot 16 miljonus eiro un veidojot 4,7% no kopējā Latvijā pārdoto zāļu apjoma. Meldoniju saturošās zāles pērn ir bijušas visvairāk pārdotās Latvijas ražotāju zāles pēc realizācijas apjoma eiro, savukārt pēc iepakojumu skaita visvairāk pārdotās bija Latvijā ražotās zāles ar aktīvo vielu kombināciju: paracetamols, acetilsalicilskābe un kofeīns.
Gluži kā gadu iepriekš zāļu patēriņa struktūrā dominē zāles sirds un asinsvadu sistēmas ārstēšanai (33%), tām seko zāles gremošanas trakta un vielmaiņas slimību ārstēšanai (24%), tālāk atstājot zāles nervu sistēmas (10%), asins un asinsrades orgānu (10%) un citu orgānu sistēmu slimību ārstēšanai. Savukārt vispieprasītākās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā nosaukuma 2015. gadā Latvijā bija acetilsalicilskābe un ibuprofēns.
2015. gadā Latvijā reģistrēto zāļu viena iepakojuma vidējā cena bija nedaudz virs 7 eiro, un salīdzinot ar iepriekšējo gadu tā ir palielinājusies par 3%. Savukārt nereģistrēto zāļu viena iepakojuma vidējā cena 2015. gadā bija apmēram 17 eiro, un tās pieaugums ir par 18%.
Zāļu valsts aģentūra ir sagatavojusi un publicējusi ikgadējo statistikas pārskatu par zāļu patēriņu valstī. Pārskatā ir iekļauta informācija par kopējo zāļu realizāciju eiro, iepakojumu skaitu, realizācijas sadalījumu pa atsevišķām patērētāju grupām, sadalījumu pēc zāļu izsniegšanas kārtības, kā arī informācija par visvairāk pārdotajām zālēm Latvijā un par zāļu patēriņu definētajās dienas devās uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID).
Zāļu patēriņa statistikas datus var izmantot, lai vērtētu zāļu lietošanas tendences Latvijā gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, proti, kā mainās atsevišķu zāļu patēriņš kādā no zāļu grupām, cik ātri un vai parādās tirgū jaunākas aktīvās vielas kādā no zāļu grupām, kā arī zāļu patēriņa apjomus, piemēram, lai novērtētu plaša spektra un šaura spektra antibiotiku patēriņa attiecību vai lai pamanītu kādu zāļu, iespējams, pārlieku lielu patēriņu.
