Baltijas valstīs visplašāk lietotas sirds zāles jeb kardiovaskulārās sistēmas slimību ārstēšanai paredzētās zāles, kuru patēriņš trīskārt pārsniedzis nākamās visplašāk lietoto zāļu grupas patēriņu laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam – tā liecina dati jaunā grāmatā “Baltic Statistics on Medicines 2016–2018”. Latvijā un Igaunijā otrā visvairāk patērētā zāļu grupa bijusi zāles gremošanas trakta un vielmaiņas slimību ārstēšanai. Savukārt Lietuvā – nervu sistēmas zāles.
Saskaņā ar statistikas datiem 2018. gadā Igaunijā bija vislielākais zāļu patēriņš Baltijas valstu vidū – 1148,72 DID*. Lietuvā patērētas 1106,11 DID un Latvijā – 953,92 DID.
Kopējais zāļu patēriņš kopš 2015. gada Igaunijā un Lietuvā pieaudzis par 8%, bet Latvijā par 4%. Gremošanas trakta un vielmaiņas zāļu patēriņš visvairāk palielinājies Lietuvā (pieaugums par 30,63 DID) un Igaunijā (pieaugums par 16,99 DID). Savukārt Latvijā vērojams vislielākais kardiovaskulāro zāļu patēriņa pieaugums – par 31,76 DID.
Salīdzinot zāļu patēriņu dažādās zāļu grupās, redzams, ka Igaunijā visvairāk patērēti visu zāļu grupu medikamenti, izņemot kardiovaskulārās zāles, nervu sistēmas zāles, hormonu un insulīnu preparātus un sistēmiskos pretinfekcijas līdzekļus, kur priekšgalā izvirzījusies Lietuva.
“Baltic Statistics on Medicines 2016-2018” ir trešais Baltijas valstu zāļu aģentūru izdevums. Izdevumā iekļautā zāļu patēriņa analīze ļauj izvērtēt zāļu lietošanas paradumus, kā arī zāļu patēriņa izmaiņas un tendences.
Izdevumā analizēti Lietuvas, Latvijas un Igaunijas zāļu patēriņa dažādi aspekti. Kas jauns šajā izdevumā? Tajā ietverti ekspertu secinājumi, kā arī ārstu viedoklis par patēriņa izmaiņām konkrētās zāļu grupās no 2010. līdz 2018. gadam saistībā ar izmaiņām zāļu kompensācijā un ārstniecības vadlīnijās. Šajā izdevumā Jūs atradīsiet ekspertu viedokli par patēriņa izmaiņām diabēta zāļu grupā (ATĶ* grupa A10), sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu grupā (J01), pretiekaisuma un pretreimatisma produktu grupā (M01), psiholeptisko līdzekļu grupā (N05) un obstruktīvo elpceļu slimību zāļu grupā (R03). Vērtējumus zāļu patēriņam šajās valstīs ir snieguši divi Latvijas eksperti – Elita Poplavska, Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja (ATĶ grupa M01), un Dr. Ineta Grīsle, pneimonoloģe, alergoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja un Latvijas Tuberkulozes un Plaušu Slimību Ārstu asociācijas valdes locekle (ATĶ grupai R03).
Analizējot zāļu patēriņu atbilstoši ATĶ/DDD metodoloģijai, vērojams, ka patērētais zāļu daudzums, kas izteikts definētajās dienas devās uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID), ir diezgan līdzīgs un tādēļ arī salīdzināms visās Baltijas valstīs. Datu analīze liecina, ka kopumā laikā no 2010. līdz 2018. gadam visās trīs Baltijas valstīs zāļu patēriņš ir pieaudzis.
Grāmatā ietverti dati par zāļu patēriņu Baltijas valstīs pēdējo trīs gadu laikā, kā arī sniegta informācija par zāļu tirgu, normatīvā regulējuma prasībām un kompensācijas sistēmām šajās valstīs. Zāļu patēriņš salīdzināts dažādos aspektos: sniegta plaša statistika, tai skaitā par zāļu apgrozījumu, zāļu lieltirgotavu un aptieku skaitu, un salīdzināti citi zāļu tirgus aspekti (tai skaitā populārākie medikamenti), ko ikviens aicināts lasīt jaunajā grāmatā.
Grāmata ir tapusi Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zāļu aģentūru sadarbības rezultātā, nodrošinot, ka tajā publicētie dati ir salīdzināmi.
Iepriekšējie izdevumi:
“Baltic Statistics on Medicines 2013-2015”
“Baltic Statistics on Medicines 2010-2012”
*Šajā grāmatā ietvertie zāļu patēriņa dati analizēti, izmantojot ATĶ (anatomiski terapeitiski ķīmisko) klasifikācijas sistēmu un starptautisku zāļu patēriņa mērvienību DDD (pieņemtā vidējā dienas balstdeva, kas lietota medikamenta galvenajai indikācijai pieaugušam pacientam). Zāļu patēriņa dati izteikti DDD uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID). Izsakot zāļu patēriņu DID vienībās, var aptuveni spriest par iedzīvotāju proporciju noteiktā populācijā, kas ik dienu ir ārstējušies ar konkrētām zālēm. Piemēram, 10 DID atbilst 1% iedzīvotāju no kopējās populācijas, kas ik dienu ir lietojuši konkrētās zāles. Uz starptautiski apstiprināto ATĶ/DDD klasifikācijas sistēmu balstītais, DID izteiktais zāļu patēriņš ir salīdzināms starp dažādām valstīm un populācijām, jo tiek ņemts vērā populāciju lielums.
