No 2013. līdz 2015. gadam līdzīgi kā iepriekšējos trīs gados Baltijas valstīs visvairāk patērētas zāles sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās sistēmas slimību ārstēšanai, tā liecina zāļu patēriņa statistikas dati, kas publicēti jaunā grāmatā “Baltic Statistics on Medicines 2013–2015”. Šo zāļu patēriņš bijis vairāk nekā trīs reizes lielāks salīdzinājumā ar otru visvairāk patērēto zāļu grupu Baltijas valstīs (zālēm gremošanas trakta un vielmaiņas slimību ārstēšanai Latvijā un Igaunijā un zālēm nervu sistēmas slimību ārstēšanai – Lietuvā).
Kopējais zāļu patēriņš no 2013. līdz 2015. gadam palielinājies visās Baltijas valstīs. Salīdzinot patēriņa struktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, redzams, ka dažas zāļu grupas lietotas līdzīgi visās trīs valstīs, tomēr vērojamas arī būtiskas atšķirības, piemēram, antidepresantu, anksiolītisku, miega un nomierinošu līdzekļu, kā arī statīnu patēriņā. Visvairāk patērētās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā jeb aktīvās vielas nosaukuma 2015. gadā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija acetilsalicilskābe.
Šos statistikas datus, kā arī citu ar zāļu patēriņu Baltijas valstīs saistītu informāciju iespējams aplūkotgrāmatā “Baltic Statistics on Medicines 2013–2015”, kas tapusi Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zāļu aģentūru sadarbības rezultātā. Grāmatā ietverti dati par zāļu patēriņu Baltijas valstīs pēdējo trīs gadu laikā, kā arī sniegta informācija par zāļu tirgu, normatīvā regulējuma prasībām un kompensācijas sistēmām šajās valstīs.
Raksturojot jauno grāmatu “Baltic Statistics on Medicines 2013–2015”, LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Dr. med. Vilnis Dzērve, norāda: “Šāds izdevums uzmanīgam lasītājam atļauj spriest ne tikai par zāļu lietošanas ekonomiskajiem aspektiem, bet, kas ir vēl svarīgāk – par ārstu mākas un ārstniecības paradigmas maiņu, valsts ietekmes nozīmi zāļu cenu politikā, kā arī par trūkumiem farmakoterapijas efektivitātes palielināšanā. Teikto uzskatāmi ilustrē daži piemēri no minētā datu krājuma. 2015. gadā visās Baltijas valstīs it kā pienācīga vieta atbilstoši vadlīnijām ierādīta antitrombotiskajiem aģentiem (1.–2. vieta saskaņā ar DDD/1000/d. rādītāju), tomēr pieaugums pēdējo trīs gadu laikā ir tikai 8–11%. Tas liek domāt par efektīvāku zāļu kompensācijas sistēmas iedarbināšanu trombemboliju novēršanā.”
Dr. med. V. Dzērve arī uzsver, ka “arī hipertensijas farmakoterapijā notiek izmaiņas. Kaut gan zāļu struktūra pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījusies, uzskatāma ir kombinētās terapijas ieviešana. Piemēram, AKE un Ca kanālu blokatoru lietošana pieaugusi par 50 un vairāk procentiem. Šāda veida analīzi iespējams turpināt ne tikai par zāļu grupām, bet arī par atsevišķām zālēm pēdējo gadu griezumā. Tādējādi izdevums “Baltic Statistics on Medicines 2013–2015” uzskatāms par ļoti praktisku un analītisku materiālu, kas sniedz iespēju nopietnu secinājumu izdarīšanai farmakoterapijas jomā Baltijas valstīs.”
Šajā grāmatā ietvertie zāļu patēriņa dati analizēti, izmantojot ATĶ (anatomiski terapeitiski ķīmisko) klasifikācijas sistēmu un starptautisku zāļu patēriņa mērvienību DDD (pieņemtā vidējā dienas balstdeva, kas lietota medikamenta galvenajai indikācijai pieaugušam pacientam). Zāļu patēriņa dati izteikti DDD uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID).
