Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zāļu aģentūras ir apvienojušas spēkus, lai sagatavotu unikālu statistisko datu krājumu par trīs Baltijas valstu medikamentu patēriņu vairāku gadu griezumā. Sekmīgi sadarbojoties visu valstu regulējošo institūciju ekspertiem, pirmo reizi ir tapis izdevums, kurā apkopoti uzticami dati par zāļu patēriņu Baltijas valstīs.
Katra valsts ik gadu apkopo savus nacionālos statistikas rādītājus, tomēr šis ir pirmais kopīgais Baltijas valstu izdevums, kurš piedāvā salīdzinošos datus, tādējādi ilustrējot kopējās tendences un nacionālās atšķirības. Lai gan kopš 2004. gada visas Baltijas valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis un tām ir saistošs Eiropas farmācijas jomas normatīvais regulējums, joprojām valstīs pastāv arī dažādas nacionālās atšķirības.
Izdevums „Baltijas medikamentu statistika 2010-2012” sniedz lasītājam pārskatu, kā kopīgās un atšķirīgās iezīmes valstīs ir ietekmējušas zāļu lietošanu. Izdevumā ir aplūkotas medikamentu kompensācijas sistēmas, medicīnisko produktu tirgus apskati un citi saistīti jautājumi, kurus pamato galveno zāļu grupu patēriņa dati.
Atbilstoši vairākiem rādītājiem, kas aplūkoti grāmatā, Latvija atrodas pa vidu starp pārējām Baltijas valstīm, piemēram, pēc aptieku skaita uz 100 000 iedzīvotāju (Igaunijā – 37, Latvijā – 43, Lietuvā – 47) un pēc medicīnisko produktu vairumtirdzniecības kopējā apgrozījuma gadā eiro (Igaunijā – 222 milj., Latvijā – 240 milj., Lietuvā – 404 milj.). Tomēr daži rādītāji mūsu valstī ir zemāki nekā kaimiņvalstīs, un tas būtu jāuztver kā nopietns signāls, veidojot Latvijas veselības aprūpes politiku.
Latvijas Zāļu valsts aģentūra Baltijas valstu statistikas publikācijas kontekstā vēlas uzsvērt arī regulējošo iestāžu attīstību – visas zāļu aģentūras gadu no gada ir pilnveidojušas profesionālo kompetenci, lai arī turpmāk būtu gatavas strādāt jaunu zinātnisko atklājumu, farmācijas industrijas straujās attīstības un mainīgās normatīvās bāzes apstākļos. Arī šis izdevums ir kā apliecinājums regulējošo iestāžu profesionālajai kompetencei un vienlaikus, iespējams, aizsākums kādai jaunai tradīcijai.