Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Zāļu valsts aģentūra norāda, ka pacientiem nav jāpārtrauc AKE inhibitoru vai sartānu lietošana. AKE inhibitoru vai sartānus nav nepieciešams nomainīt pret citām zālēm. Šobrīd nav klīniskos un epidemioloģiskos pētījumos konstatētu pierādījumu par AKE inhibitoru vai sartānu lietošanas saistību ar COVID-19 infekcijas smagāku norisi. Eksperti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, tostarp Eiropas Kardioloģijas biedrība (European Society of Cardiology), jau ir pauduši tieši tādu pašu informāciju kā EMA.[1],[2]
EMA ir informēta par neseno informāciju medijos un publikācijām[3], kurās paustas bažas, ka dažas zāles, piemēram, angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori un angiotenzīna receptoru blokatori (ARB jeb sartāni), var pasliktināt koronvīrusa infekcijas (COVID-19) gaitu. AKE inhibitori un sartāni visbiežāk tiek lietoti, lai ārstētu paaugstinātu arteriālo spiedienu, sirds mazspēju un nieru slimības.
EMA ir proaktīvi vērsusies pie pētniekiem, lai gūtu papildu pierādījumus no epidemioloģiskiem pētījumiem.
Šai sabiedrības veselības krīzei strauji izplatoties visā pasaulē, tiek veikta zinātniskā izpēte, lai izprastu, kā smaga akūta respiratora sindroma koronvīruss 2 (SARS-CoV-2) vairojas organismā, mijiedarbojas ar imūnsistēmu un izraisa slimību un vai tādu zāļu kā AKE inhibitoru un ARB lietošana var ietekmēt COVID-19 prognozi.
Klīniskie pierādījumi neapstiprina spekulāciju, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem vai ARB var pasliktināt infekcijas norisi COVID-19 pandēmijas kontekstā. Šīs zāles sniedz savu efektu, iedarbojoties uz renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu (RAAS). Ņemot vērā, ka vīruss izmanto šīs RAAS sistēmas sastāvdaļu – angiotenzīnu konvertējošo enzīmu 2 (AKE2), lai iekļūtu cilvēka organisma šūnās, un šīs zāles var palielināt AKE2 daudzumu, viena no teorijām ir, ka šīs zāles var palielināt vīrusa aktivitāti. Tomēr šī vīrusa mijiedarbība ar organisma RAAS ir komplicēta un nav pilnībā izprasta.
EMA rūpīgi uzrauga pašreizējo situāciju un sadarbojas ar ieinteresētajām pusēm, lai koordinētu epidemioloģiskos pētījumus par AKE inhibitoru un ARB iedarbību uz cilvēkiem ar COVID-19 infekciju.
EMA palīdz koordinēt steidzamu izpēti un ir pilnībā apņēmusies nodrošināt sabiedrībai jaunāko informāciju par atklājumiem šai jomā. Tāpat EMA ir informēta par ziņojumiem, kuros tiek paustas bažas, ka citas zāles, piemēram, kortikosteroīdi un nesteroidālie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), piemēram, ibuprofēns, var pasliktināt COVID-19 norisi, kā arī ir nesen publicējusi preses relīzi par NPL saturošajām zālēm. Ir būtiski, lai pacienti ar visiem jautājumiem vai bažām par savām zālēm vērstos pie sava ārsta vai farmaceita un nepārtrauktu savu ikdienas ārstēšanu, pirms tam nekonsultējoties ar veselības aprūpes speciālistu.
Zāles jāparaksta un jālieto, balstoties uz pacienta klīniskā stāvokļa vērtējumu, un ievērojot zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā iekļautos brīdinājumus un pārējo informāciju, kā arī Pasaules Veselības organizācijas un atbilstošo nacionālo un starptautisko atbildīgo iestāžu sniegtās norādes.
ES zāļu normatīvā regulējuma tīkls izvērtē pierādījumus par zāļu drošumu, tiklīdz parādās jauna informācija. Visi jaunie ieteikumi tiek atbilstoši izplatīti caur EMA un nacionālajām atbildīgajām iestādēm.
EMA sniegs tālāku informāciju, ja tas būs nepieciešams.
Vairāk par šīm zālēm
Angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori ir zāles, kas tiek izmantotas, lai ārstētu pacientus ar paaugstinātu arteriālo spiedienu, sirds problēmām un citiem traucējumiem. Tās satur dažādas aktīvās vielas, kuru nosaukuma beigās lielākoties ir izskaņa “prils”. AKE inhibitori neļauj organismā esošajam enzīmam veidot angiotenzīnu II – hormonu, kas sašaurina asinsvadus. Šāda asinsvadu sašaurināšanās var izraisīt arteriālā spiediena paaugstināšanos un palielināt slodzi sirdij. Angiotenzīns II veicina arī citu hormonu izdalīšanos, kas paaugstina arteriālo spiedienu.
Angiotenzīna receptoru blokatori (ARB, zināmi arī kā angiotenzīna II receptoru antagonisti jeb sartāni) tiek lietoti, lai ārstētu pacientus ar paaugstinātu arteriālo spiedienu, noteiktām sirds vai nieru slimībām un tādām komplikācijām kā diabētisku nefropātiju. Šīs zāles arī iedarbojas, bloķējot angiotenzīna II darbību, novēršot asinsvadu sašaurināšanos un arteriālā spiediena paaugstināšanos.
Kortikosteroīdi ir pretiekaisuma zāles dažādu slimību terapijai, tostarp, astmas, alerģiska rinīta, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS), Krona slimības, čūlainā kolīta un daudzu citu slimību ārstēšanai. Kortikosteroīdi iedarbojas līdzīgi hormoniem, kurus parasti ražo virsnieres. Tie pārsvarā tiek lietoti, lai mazinātu iekaisumu un nomāktu imūnsistēmas darbību.
Ibuprofēns, nesteroidāls pretiekaisuma līdzeklis, ir pretsāpju un pretdrudža zāles. Ibuprofēns bieži tiek lietots iekšķīgi īslaicīgai drudža un/vai sāpju, piemēram, galvassāpju, ar gripu saistītu sāpju, zobu sāpju un dismenorejas, simptomātiskai terapijai pieaugušiem, bērniem un zīdaiņiem no trīs mēnešu vecuma. Ibuprofēns tiek parakstīts arī artrīta un reimatisku slimību ārstēšanai.
