Eiropas Slimību un profilakses kontroles centra un Eiropas Zāļu aģentūras ieteikumi heterologai vakcinācijai pret Covid-19

08.12.2021.

Vakcīnu kombinēšana var tikt izmantota gan sākotnējai, gan balstvakcinācijai

Eiropas Savienības (ES) pašreizējās Covid-19 pandēmijas ietvaros saskaras ar infekciju gadījumu skaita pieaugumu, kā arī hospitalizācijas gadījumu skaita palielināšanos. Vakcīnas joprojām novērš smagu slimības gaitu un nāvi daudziem miljoniem ES iedzīvotāju, un statistika liecina, ka hospitalizācijas un nāves gadījumu skaits ir viszemākais tajās ES dalībvalstīs, kurās ir augstāka vakcinācijas aptvere. Tādēļ Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ESPKC) joprojām aicina ES iedzīvotājus iziet pilnu vakcinācijas kursu un sekot jaunākajiem ieteikumiem par balstvakcināciju.

Balstoties ar daudzu dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem un pierādījumiem no reālās prakses, vairākos klīniskajos pētījumos aplūkota divu dažādu Covid-19 vakcīnu izmantošana pirmās un otrās devas ievadīšanai primārā vakcinācijas kursa ietvaros (saukta par heterologu primāro vakcināciju), kā arī atšķirīgas Covid-19 vakcīnas izmantošana trešās devas ievadei balstvakcinācijas ietvaros 3 līdz 6 mēnešus pēc primārā vakcinācijas kursa (heterologa balstvakcinācija).

Lai sniegtu zinātnisku pamatojumu un veicinātu vakcinācijas programmu elastību, EZA un ESPKC sadarbībā ar EZA COVID-ETF grupā strādājošajiem ES ekspertiem ir izvērtējušas pieejamos pierādījumus un sniegušas tehniskos ieteikumus un padomus heterologai vakcinācijai pret Covid-19 gan primārās vakcinācijas, gan balstvakcinācijas ietvaros.

Pierādījumi no pētījumiem par heterologu vakcināciju liecina, ka vīrusa vektora vakcīnu un mRNS vakcīnu kombinācija nodrošina labu antivielu līmeni pret Covid-19 izraisošo vīrusu (SARS-CoV-2) un izteiktāku T-šūnu atbildi nekā vienas un tās pašas vakcīnas izmantošana (homologa vakcinācija) gan primārās vakcinācijas, gan balstvakcinācijas ietvaros. Heterologās vakcinācijas shēmām kopumā bija laba panesamība.

Vīrusa vektora vakcīnas izmantošana otrās devas ievadei primārās vakcinācijas ietvaros vai divu dažādu mRNS vakcīnu izmantošana nav tik plaši pētīta.

Kamēr tiek veikta izpēte papildu pierādījumu iegūšanai par heterologo vakcinācijas shēmu ilgtermiņa drošumu, sniegtās imunitātes ilgumu un efektivitāti, to izmantošana var sniegt lielāku vakcinācijas iespēju elastību, īpaši, mazinot vakcīnu izlaides ietekmi gadījumā, ja konkrēta vakcīna kādu iemeslu dēļ nav pieejama.

EZA un ESPKC ekspertu apsvērumi ir detalizētāk izklāstīti tālāk, un to mērķis ir palīdzēt lēmumu pieņemšanā par nacionālajām vakcinācijas kampaņām, lai panāktu pēc iespējas ātrāku un plašāku ES iedzīvotāju vakcināciju un aizsardzību.

Reģistrācijas apliecību īpašnieki tiek aicināti iesniegt izmaiņu pieteikumus, lai produkta informācijā pievienotu detalizētu informāciju par šādu vakcīnu izmantošanu. Lai gan vērtēšanā netika aplūkotas citas ES vēl nereģistrētas vakcīnas, izpētes dati par šo vakcīnu heterologu kombinēšanu tiks ņemta vērā nākotnē, ja šīs vakcīnas tiks reģistrētas un būs pieejami plašāki pierādījumi.

Tehniskie ieteikumi un padomi heterologai primārajai vakcinācijai un balstvakcinācijai pret Covid-19

Balstoties uz pieejamo pierādījumu analīzi, EZA un ESPKC sniedz tālāk minētos tehniskos ieteikumus un padomus. Drīzumā EZA un ESPKC publicēs detalizētu literatūras vērtējumu, kas pamato sniegtos ieteikumus.

Apsvērumi par heterologu primāro vakcināciju

Pašreiz pieejamie pierādījumi pārliecinoši norāda uz heterologas vakcinācijas ar vektora/mRNS vakcīnām pieņemamu panesamību un pastiprinātu imūno atbildi, salīdzinot ar homologu vakcināciju ar vektora vakcīnām.
Dažos pētījumos ziņots par paaugstinātu reaktogenitāti (piem., sāpēm, drudzi, galvassāpēm, nogurumu) saistībā ar heterologo vakcināciju, taču šie rezultāti nav viennozīmīgi. Nav pietiekamu datu, lai izdarītu secinājumus par retām blakusparādībām.
Attiecībā uz imūngenitāti pētījumi pārliecinoši norāda uz heterologās vakcinācijas spēju ierosināt būtiski izteiktāku imūno atbildi, tostarp labāku B atmiņas šūnu atbildi, salīdzinot ar homologu vakcināciju ar vektora vakcīnām. Dažos gadījumos novērota nedaudz izteiktāka humorālā imūnā reakcija, salīdzinot ar homologu vakcināciju ar mRNS vakcīnām, bet šie dati nav konsekventi, tādējādi kopumā liecina par līdzīgu antivielu atbildes reakciju.
Balstoties uz vairākiem kvalitatīviem novērojumu pētījumiem, palielinātā imūngenitāte šķietami atbilst heterologās vakcinācijas ar vektora-mRNS vakcīnu augstākai efektivitātei pret simptomātisku SARS-CoV-2 infekciju, salīdzinot ar homologu imunizāciju ar vektora vakcīnām.
Sākotnēji, bet konsekventi pierādījumi liecina par heterologās vakcinācijas spēju ierosināt paplašināta spektra imūno atbildes reakciju ar labāku humorālo un šūnu mediēto krustenisko reakciju pret dažādiem vīrusa paveidiem, kas izpaustos kā labāka vakcinācijas efektivitāte, balstoties uz līdz šim veiktajiem pētījumiem.
Kopumā sniegtie dati atbalsta jauktu vakcināciju ar vektora/mRNS vakcīnām. Balstoties uz līdz šim aplūkotajiem pierādījumiem un pašreizējām klīniskajām zināšanām, mRNS vakcīnas izmantošana vakcinācijas 2. devas ievadei personām, kuras iepriekš saņēmušas vienu vektora vakcīnas devu, ir vakcinācijas stratēģija, kas sniedz ieguvumus no imunoloģiskā skatu punkta, panākot labāku aizsardzību pret infekciju un slimību. Par heterologu vakcināciju ar mRNS vakcīnām ir pieejams mazāks pierādījumu daudzums, tomēr pietiekams pierādījumu apjoms liecina, ka šāda pieeja varētu tikt izmantota, ja nepieciešama vakcinācijas kampaņu pielāgošana vai paātrināšana. Pašlaik tiek veikta drošuma datu vērtēšana saistībā ar šādu heterologu vakcināciju ar mRNS vakcīnām, lai noteiktu, vai pastāv paaugstināts miokardīta risks.
Adenovīrusa vektora vakcīnas ievade otrās vakcīnas vietā pēc mRNS vakcīnas ir apsverama, ja pastāv problēmas ar mRNS vakcīnu pieejamību, tomēr, balstoties uz ierobežotiem pieejamiem datiem, tai varētu būt mazāk imunoloģisku priekšrocību nekā otrādai vakcīnu ievades secībai.
Dati par ilgtermiņa aizsardzību pēc heterologas vai homologas primārās vakcinācijas ir ierobežoti, tomēr daži pētījumi liecina par aizsardzības pret smagu slimības norisi samazināšanos, sākot ar 6 mēnešiem pēc heterologās vakcinācijas. Daži no šiem pētījumiem norāda, ka efektivitātes samazināšanās ir izteiktāka un ātrāka pēc vakcinācijas ar Vaxzevria, salīdzinot ar citām vakcīnām, un efektivitātes samazināšanās kopumā ir ātrāka gados vecākām personām ar trauslu vispārējo stāvokli un personām ar blakusslimībām.
Ir nepieciešama plašāka izpēte par heterologās vakcinācijas izmantošanu imūnsupresētām personām.

Apsvērumi par heterologu balstvakcināciju

Līdz šim pieejamie pierādījumi par dažāda veida reģistrētajām vakcīnām liecina, ka heterologā balstvakcinācija ierosina tikpat labu vai pat labāku imūnās sistēmas reakciju, salīdzinot ar homologu balstvakcināciju. Attiecībā uz heterologām balstvakcinācijas kombinācijām – balstvakcinācijai ar mRNS vakcīnu pēc primāras vakcinācijas ar vektora vakcīnām piemīt lielāka imūngenitāte nekā pretējai vakcīnu ievades secībai. Turklāt heterologām un homologām balstvakcinācijas kombinācijām ir līdzīgs drošuma raksturojums, balstoties uz pieejamiem datiem.
Tādējādi heterologa balstvakcinācija var tikt apsvērta kā alternatīva stratēģija, piemēram, lai uzlabotu dažu vakcīnu sniegto aizsardzību, sniegtu lielāku elastību gadījumā, ja pastāv problēmas saistībā ar vakcīnu apstiprināšanu, piegādi vai pieejamību. Pašreiz pieejamie dati norāda uz balstvakcinācijas drošumu un efektivitāti jau 3 mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas, ja šāds saīsināts intervāls starp vakcīnām būtu vēlams sabiedrības veselības interesēs, neskatoties uz pašreizējo ieteikumu ievadīt balstvakcīnu pēc 6 mēnešiem.
Drošuma dati sniedz ierobežotu, bet iedrošinošu informāciju par jebkuras balstvakcinācijas kombinācijas īstermiņa reaktogenitāti. Heterologai balstvakcinācijai ar vīrusa vektora vakcīnu vai Spikevax ir tendence uz izteiktākām lokālām un sistēmiskām blakusparādībām. Plaši novērojumu pētījumi sniegs papildu pierādījumus par retu blakusparādību, piemēram, miokardīta, novērošanu pēc homologas vai heterologas balstvakcinācijas.
Lai gan sagaidāms, ka spēcīgāka imūnā atbilde izpaužas kā labāka aizsardzība pret infekciju un slimību, tostarp pret dažādiem vīrusa paveidiem, tomēr, ņemot vērā skaidras korelācijas trūkumu, pašlaik nav precīzi nosakāms, cik lielā mērā šāda labāka imūngenitāte nodrošina augstāku efektivitāti. Vīrusa delta paveida izplatības ietvaros iegūtie jaunākie efektivitātes dati norāda uz lielāku aizsardzību pret simptomātisku slimību pēc heterologas balstvakcinācijas ar mRNS vakcīnu.
Homologu vai heterologu balstvakcīnu ievadē jāņem vērā aizsardzības samazināšanās laika gaitā un optimāls intervāls starp vakcīnām efektīvas imūnās reakcijas panākšanai. Pašlaik nav pieejami dati par imūnsupresētām personām, kas pamatotu ieteikumu heterologai balstvakcinācijai.

Citi aizsardzības pasākumi

Pat vakcinācijas ietvaros citi pasākumi, piemēram, fiziska distancēšanās, adekvāta ventilācija slēgtās telpās, roku un elpošanas higiēnas pasākumu ievērošana, pareiza sejas maskas valkāšana un palikšana mājās saslimšanas gadījumā, joprojām ir mūsu galvenie rīki cīņā pret Covid-19, it īpaši laikā, kad turpina izplatīties vīrusa delta paveids un turpina attīstīties jauni vīrusa paveidi, piemēram, omikrons.

Lai gan vakcīnām ir milzīga nozīme hospitalizācijas un nāves novēršanā un tās ir sniegušas aizsardzību pret visiem līdz šim konstatētajiem vīrusa paveidiem, tās nevar vienmēr novērst slimības attīstību. Lai izvairītos no atkārtota slimības gadījumu skaita kāpuma ar iespējamu hospitalizācijas un nāves gadījumu skaita palielināšanos, EZA un ECDC mudina iedzīvotājus ievērot nacionālos un Eiropas līmeņa ieteikumus par personīgo aizsardzību, kā arī sabiedrības aizsardzību kopumā.

Sadarbība sabiedrības veselības aizsardzībai

EZA un ESPKC atkārtoti uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai pēc iespējas lielāks cilvēku skaits pilnībā vakcinētos pret Covid-19. Steidzami nepieciešams mazināt imunitātes iztrūkumu pieaugušo populācijā un nodrošināt efektīvu un taisnīgu aizsardzības segumu visās Eiropas valstīs un reģionos.

Abas organizācijas turpinās sadarboties ar citām ES struktūrām un nacionālajām iestādēm, lai dalītos ar labākajiem zinātniskajiem datiem un palīdzētu dalībvalstīm pieņemt informētus lēmumus par sabiedrības veselību, ņemot vērā nacionālos apstākļus, kā arī situāciju Eiropā.

EZA un ESPKC turpinās uzraudzīt zinātniskos pierādījumus un ziņot par saviem ieteikumiem un lēmumiem, ievērojot pēc iespējas lielāku atklātību. Plašāka informācija pieejama tālāk minētajās tīmekļa vietnēs: