Zāļu valsts aģentūra publicē daļu no ES Farmakovigilances plāna vakcīnām pret Covid-19 (Eiropas Zāļu aģentūras oriģināldokuments angļu valodā ir pieejams šeit).
5. Darbības
5.1. Riska vadības plāns
Laba farmakovigilances prakse ietver detalizētas prasības un norādījumus par riska vadīšanas principiem (GVP V modulis) ar saiti uz riska vadības plāna formātu (riska vadības plāna (RMP) paraugs), kā arī vakcīnu farmakovigilances prasības (GVP P.I sadaļa).
Turklāt ir izstrādātas Covid-19 vakcīnu riska vadības plānu pamatprasības, lai saskaņotu un palīdzētu uzņēmumiem izstrādāt riska vadības plānus un atvieglotu to izvērtēšanu. Dokumentā “coreRMP19” sniegta informācija reģistrācijas apliecību īpašniekiem par Covid‑19 vakcīnu pēcreģistrācijas drošuma apsekošanas pētījumu plānošanu, norādot arī uz pandēmijas ietvaros pastāvošajām neskaidrībām un sniedzot ieteikumus par sagatavošanos farmakovigilances darbībām.
5.2. Periodiskie drošuma ziņojumi
Pirmajos gados pēc jebkuru zāļu reģistrācijas to reģistrācijas apliecību īpašnieki reizi sešos mēnešos un pēc tam ar lielāku laika intervālu iesniedz izvērtēšanai periodiski atjaunojamos drošuma ziņojumus (PSUR) normatīvā regulējuma iestādēm (skatīt GVP VII moduli).
Covid-19 vakcīnu reģistrācijas apliecību īpašniekiem papildus regulārajiem PSUR ziņojumiem jāiesniedz Aģentūrai ikmēneša drošuma kopsavilkuma ziņojumi. Tie ietver informāciju par ziņotajām iespējamām blakusparādībām, tostarp īpaši uzraugāmām blakusparādībām, un pārdošanas datus. Dokumentā ”coreRMP19” uzskaitīta minimālā informācija, kas jāiekļauj šajos ziņojumos.
5.3. Datu apkopošana par iedarbībai pakļautajām personām
Apkopotu datu par Covid-19 vakcīnu iedarbībai pakļautajām personām savlaicīga pieejamība ir būtiska vairāku farmakovigilances darbību veikšanai, tostarp novēroto un sagaidāmo gadījumu analizēšanai. Dalībvalstis šos datus iegūst vairākos veidos, piemēram, izmantojot nacionālos veselības aprūpes reģistrus informācijas iegūšanai par individuāliem vakcinācijas gadījumiem. EZA iegūs šos datus no dalībvalstīm un apkopos tos.
Svarīga prasība visu bioloģisko zāļu drošuma uzraudzībai ES (skatīt GVP P.II sadaļu: bioloģiskās zāles) ir produktu un sēriju izsekojamības nodrošināšana to klīniskās izmantošanas laikā. Prasības par izsekojamību attiecināmas uz ražotāja izlaidi, visu piegādes ķēdi un pašu vakcināciju. Izsekojamības rīku, piemēram, uzlīmju, pielietošanai jābūt aprakstītai riska vadības plānā (skatīt dokumentu “coreRMP19”). Par to īstenošanu jāvienojas nacionālā līmenī.
5.4. Zāļu lietošanas novērojumi
Reģistrācijas apliecību īpašnieki veic pēcreģistrācijas drošuma pētījumus (PASS) brīvprātīgā kārtā vai pēc normatīvā regulējuma iestāžu pieprasījuma (skatīti GVP V un VIII moduli). Covid-19 vakcīnu gadījumā PASS lietošanas novērojumu pētījumi tiks rūpīgi apsvērti kā rutīnas darbības, un pašreizējie vai plānotie klīniskie pētījumi var nesniegt pietiekamu datu daudzumu, lai sīkāk raksturotu atklātos un potenciālos riskus un iegūtu trūkstošo informāciju. Tālāki ieteikumi izklāstīti “coreRMP19” dokumentā.
EZA ir noslēgusi līgumus ar akadēmiskajiem un privātajiem sadarbības partneriem, lai stiprinātu izpētes sadarbības tīklu gatavību veikt zāļu lietošanas novērojumu pētījumus, tostarp par Covid-19 ārstēšanas līdzekļiem un vakcīnām.
ACCESS projekts (angļu val. – vACCine Covid-19 monitoring readinESS) vērsts uz datu avotiem un epidemioloģiskajām metodēm Covid-19 vakcīnu drošuma, efektivitātes un aptveres uzraudzībai. Projektā iesaistīti 22 izpētes centri Eiropā un tā galvenie mērķi ir šādi:
- atklāt un raksturot datu avotu tīklu visā Eiropā, kas varētu nodrošināt Covid-19 vakcīnu aptveres, drošuma un efektivitātes nepārtrauktu uzraudzību un kuru varētu izmantot konkrētu izpētes jautājumu izmeklēšanai saistībā ar Covid-19 vakcīnām;
- sniegt informāciju par īpaši uzraugāmo blakusparādību un citu būtisku slimību sastopamību;
- izveidot tīklu Covid-19 vakcīnu aptveres, drošuma un efektivitātes savlaicīgai uzraudzībai un konkrētu izpētes jautājumu izmeklēšanai, tostarp realizācijas analīzes veikšanai.
ACCESS projektu atbalsta EZA padomdevēju grupa, kurā darbojas ECDC, PRAC un CHMP biedri. ACCESS izstrādātie vienotie protokoli drošuma pētījumu veikšanai un datu avotu tīkls būs pieejami reģistrācijas apliecību īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm kopīgu PASS pētījumu veikšanai. Pieteikumu iesniedzēju/reģistrācijas apliecību īpašnieku iesniegtie vakcīnām specifiskie protokoli būs jāapstiprina PRAC un CHMP.
CONSIGN (angļu val. – COVID-19 infectiOn aNd medicineS In preGNancy) projekta ietvaros tiks apkopoti dati par Covid-19 ietekmi uz grūtniecību, lai izmantotu tos lēmumu pieņemšanā par vakcīnu indikācijām, vakcinācijas politiku un Covid-19 ārstēšanas iespējām grūtniecēm. Projekts tiks realizēts sadarbībā ar ConcePTION konsorciju, kas dibināts ES Inovatīvo zāļu iniciatīvas (IMI), Starptautiskā Covid-19 un grūtniecības reģistra (COVI-PREG) projekta un Starptautiskā Dzemdību uzraudzības sistēmu tīkla (INOSS) ietvaros.
Papildus šīm iniciatīvām Eiropas Farmakoepidemioloģijas un farmakovigilances centru tīkls (ENCePP) var sniegt atbalstu Covid-19 pētījumu labas metodoloģijas prakses izstrādei un izplatīšanai. ENCePP vadlīnijās par farmakoepidemioloģijas metodoloģiskajiem standartiem tiek uzsvērti Covid-19 novērojumu pētījumu būtiskie aspekti. Pētniekiem jāreģistrē savi farmakoepidemioloģiskie pētījumi un jāpublicē pētījumu protokoli un ziņojumi Eiropas Savienības pēcreģistrācijas pētījumu elektroniskajā reģistrā (EU PAS reģistrs), lai nodrošinātu dažādo izpētes centienu caurskatāmību.
Vairākas nacionālās atbildīgās iestādes arī veiks Covid-19 vakcīnu farmakoepidemioloģiskos pētījumus nacionālā līmenī un reģistrēs tos EU PAS reģistrā.
EZA, ECDC un daudzu valstu valdības strādā pie tā, lai iegūtu publiskā sektora finansējumu vakcīnu drošuma uzraudzības pētījumiem. Informācija par uzsāktajiem pētījumiem būs pieejama EU PAS reģistrā.
5.5. Iespējamu blakusparādību spontānie ziņojumi
Normatīvā regulējuma prasības attiecībā uz iespējamu zāļu izraisītu blakusparādību individuālo ziņojumu apkopošanu, datu apstrādi un iesniegšanu ir izklāstītas GVP VI modulī. GVP P.I sadaļā minēti arī konkrēti ieteikumi attiecībā uz vakcīnām.
Aģentūra ir publicējusi detalizētus norādījumus par individuālu gadījumu drošuma ziņojumiem (ICSR) Covid-19 kontekstā saskaņā ar MeDRA MSSO (angļu val. - Maintenance and Support Services Organization of the Medical Dictionary for Regulatory Activities) publicētajiem norādījumiem ar Covid-19 saistīto terminu lietošanai un atjaunināto MeDRA 23.0 versiju, kurā iekļauti ar Covid-19 saistītie papildu termini.
Pēc reģistrācijas Covid-19 vakcīnas būs pakļautas papildu uzraudzībai, kuras mērķis ir veicināt ziņošanu par iespējamām blakusparādībām.
ICSR ziņojumos iekļautās informācijas kvalitāte un pilnīgums ir svarīgi jēgpilnai cēloņsakarības izvērtēšanai un būs būtiski masu vakcinācijas ietvaros. Papildus minimālajiem ICSR ziņojumu validācijas kritērijiem (skatīt GVP VI.B.2 sadaļu) ziņojumiem būtu jāsatur arī precīza informācija par demogrāfisko grupu, vakcīnas ražotājuzņēmumu, sērijas numuru, vakcinācijas un reakcijas datumu, iznākumu, vienlaicīgi lietotajām zālēm, u.c.
EZA un nacionālās atbildīgās iestādes veicinās savlaicīgu ICSR ziņojumu iesniegšanu.
Apsverama ICSR ziņojumu par īpaši uzraugāmām blakusparādībām, letālām vai dzīvībai bīstamām reakcijām iesniegšana ātrāk nekā 15 dienu laikā, ja tas praktiski iespējams.
5.6. Signālu vadīšana
Lomas, atbildība un signālu vadības process un prasības ES ir aprakstītas GVP IX modulī. Šajā modulī ietverti arī nosacījumi attiecībā uz steidzamiem drošuma jautājumiem (ESI), t.i. drošuma jautājumi, kuriem, pēc reģistrācijas apliecības īpašnieka domām, steidzami jāpievērš atbildīgo iestāžu uzmanība. Spontānajos ziņojumos ietverto signālu atklāšanas metodoloģiskie aspekti aprakstīti moduļa pielikumā. Aģentūra ir publicējusi arī zinātniskos norādījumus par blakusparādību atlasi EudraVigilance datubāzē.
GVP P.I sadaļā izklāstīti konkrēti apsvērumi par signālu atklāšanu masu vakcinācijas kampaņu ietvaros, ietverot diskusiju par tradicionālo disproporcionalitātes metožu radītajiem iebildumiem un par novēroto un sagaidāmo gadījumu attiecības analīzi. Sagaidāms, ka spontānās ziņošanas sistēmās, tostarp EudraVigilance, tiks saņemts liels skaits ICSR ziņojumu saistībā ar Covid-19 vakcīnām neilgi pēc vakcinācijas kampaņu sākuma. Parastās signālu atklāšanas metodes var nebūt pietiekamas, lai produktīvā un efektīvā veidā pārbaudītu šādu datu apjomu. PRAC signālu vadības vērtēšanas tehniskās darba grupas (SMART WG) ietvaros EZA un nacionālās atbildīgās iestādes pārbauda vairākas metodoloģijas šo izaicinājumu risināšanai.
Saskaņā ar GVP IX modulī izklāstītajiem prioritāšu izvirzīšanas principiem potenciālo Covid‑19 vakcīnu signālu vadīšana ir pēc iespējas jāpaātrina, tomēr to nedrīkst panākt uz rūpīgas izvērtēšanas rēķina. Piemēram, validēta signāla apstiprināšanas 30 dienu laika periods var būt jāsaīsina, lai būtu iespējams apspriest šo signālu nākamajā PRAC sanāksmē. Līdzīgi var būt pamatoti dažiem signāliem piemērot saīsinātus PRAC vērtēšanas termiņus (piem., 30 dienas). COVID-ETF atbalstīs PRAC, sniedzot ātrus padomus par jauniem drošuma jautājumiem saistībā ar Covid-19 vakcīnām.
5.7. Informācijas apmaiņa
Eiropas Farmakovigilances jautājumu izsekošanas rīks (EPITT) ir izveidots ES normatīvā regulējuma sadarbības tīkla ietvaros, lai nodrošinātu saziņu par signāliem, kuru gadījumā var būt pamatota PRAC vērtēšana (skatīt GVP IX moduli), un veicinātu ātru informācijas apmaiņu par citiem drošuma jautājumiem ar Ātrās brīdināšanas (RA) un Nesteidzamās informācijas (NUI) sistēmu palīdzību (skatīt ES normatīvā regulējuma sadarbības tīkla incidentu vadības plānu). Pandēmijas ietvaros RA un NUI sistēmas būs pirmās izvēles saziņas kanāli, lai savlaicīgi nodrošinātu informācijas apmaiņu par jautājumiem saistībā ar sēriju izlaidi, saziņu nacionālā līmenī vai jebkuriem jautājumiem, kuru gadījumā nav nepieciešamas normatīvā regulējuma darbības, bet kuri varētu ietekmēt vakcinācijas programmas sabiedrības uztveres dēļ.
Aģentūra sadarbosies ar ES pacientu, patērētāju un veselības aprūpes speciālistu saziņas tīkliem, piemēram, ar EZA Pacientu un patērētāju darba grupas (PCWP) un Veselības aprūpes speciālistu darba grupas (HCPWP) starpniecību, un izplatīs attiecīgajām organizācijām būtisku informāciju par Covid-19 vakcīnām. Nacionālās atbildīgās iestādes var sadarboties ar pacientu un veselības aprūpes speciālistu organizācijām nacionālā līmenī.
Aģentūra regulāri sadarbojas ar normatīvā regulējuma iestādēm valstīs ārpus ES, piemēram, ASV FDA un Kanādas veselības aizsardzības iestādi (“Health Canada”), un starptautiskām sabiedrības veselības organizācijām, piemēram, PVO. Konkrētu drošuma jautājumu apspriešana tiks veikta pēc nepieciešamības un saskaņā ar vienošanos par konfidencialitāti. Turklāt Starptautiskā Zāļu normatīvā regulējuma aģentūru koalīcija (ICMRA) sniedz ietvaru informācijas apmaiņai par iniciatīvām saistībā ar Covid-19 un labāko praksi starp ieinteresētajām pusēm visā pasaulē. Tās vakcīnu un uzraudzības darba grupa ir izstrādājusi Covid-19 farmakovigilances sadarbības tīklu, lai dalītos zināšanās, pieredzē un sazinātos par farmakovigilances plānošanas darbībām, kā arī dalītos ar jaunākajiem datiem par vakcīnu drošumu un efektivitāti.
Saziņa starp reģistrācijas apliecību īpašniekiem, EZA komiteju ziņotājiem un EZA tiek veikta pēc nepieciešamības, lai apspriestu jaunāko informāciju par vakcīnu ieguvumu un risku attiecību.
5.8. Saziņa un caurskatāmība
Ceļvedī par EZA izvērtēto informāciju saistībā ar cilvēkiem paredzētajām zālēm sniegts izsmeļošs pārskats par EZA ieviesto praksi caurskatāmības nodrošināšanai saistībā ar zālēm. Aģentūra publicē arī aprakstošu informāciju par EudraVigilance datubāzē saņemtajiem ziņojumiem par iespējamām blakusparādībām saistībā ar visām Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) reģistrētajām zālēm. Aģentūra uztur Agrīnās brīdināšanas sistēmu un izsūta nacionālajām atbildīgajām iestādēm un starptautiskajiem sadarbības partneriem EZA komiteju apstiprinātās ziņas par drošumu pirms to publikācijas, kamēr uz tām vēl attiecināms publicēšanas aizliegums. Aģentūra izstrādā arī potenciālās atbildes uz sagaidāmajiem mediju uzdotajiem jautājumiem.
Turklāt Aģentūra ir ieviesusi arī Ārkārtas caurskatāmības pasākumus saistībā ar apstiprinātajām vai vērtēšanas procesā esošajām Covid-19 vakcīnām un ārstēšanas līdzekļiem. Tie ietver šo produktu pilno riska vadības plānu publicēšanu.
Paplašināts arī PRAC sanāksmju svarīgāko atziņu dokumenta mērogs, lai ietvertu informāciju par citām drošuma procedūrām saistībā ar Covid-19 ārstēšanas līdzekļiem un vakcīnām, piemēram, par signāliem, PSUR ziņojumiem, PASS pētījumiem un riska vadības plāniem.
Aģentūra publicēs regulāri atjauninātu farmakovigilances informāciju par apstiprinātajām Covid-19 vakcīnām, ietverot jaunāko informāciju. Tās formāts un saturs tiks izstrādāts ar PRAC starpniecību sadarbībā ar nacionālajām atbildīgajām iestādēm.
Dažu šo saziņas materiālu izgatavošanā tiks veiktas konsultācijas ar pacientu, patērētāju un veselības aprūpes speciālistu organizācijām un tiks apsvērta to testēšana pirms nodošanas gala lietotājiem.
Nacionālās atbildīgās iestādes var izveidot pandēmijai veltītas tīmekļa lapas vai vietnes, kuras satur informāciju par ziņotajām iespējamām Covid-19 vakcīnu blakusparādībām attiecīgajā teritorijā.
5.9. Kapacitātes palielināšana
Lai pastāvīgi nodrošinātu augstas kvalitātes un mērķim atbilstošu Covid-19 vakcīnu drošuma uzraudzību un riska vadību, nacionālajām atbildīgajām iestādēm un attiecīgajiem EZA darbiniekiem jābūt piekļuvei nepieciešamajiem ekspertiem. Lai atbalstītu un stiprinātu šajās darbībās iesaistīto vērtētāju un darbinieku zināšanas, Aģentūra sadarbībā ar nacionālajām atbildīgajām iestādēm ir izveidojusi tam speciāli paredzētu apmācību programmu. Šī apmācību programma balstīta uz EZA un nacionālo atbildīgo iestāžu ekspertu iegūto zinātnisko un normatīvā regulējuma pieredzi, veicot farmakovigilances novērtējumu ar Covid-19 saistīto produktu procedūru ietvaros. Apmācību ieraksti un prezentācijas būs pieejamas ES sadarbības tīkla apmācību centra (EU NTC) Mācību vadības sistēmas platformā.
