Lai atgādinātu par atbildīgu antibiotiku lietošanu, no 18. līdz 24. novembrim visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules antibiotiku nedēļa. Šīs nedēļas ietvaros Zāļu valsts aģentūra ir izveidojusi pārskatu par antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā 2020. gadā. Pārskata izveidē izmantoti Eiropas Antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzības tīkla (ESAC-Net) dati par antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā un Eiropas Savienībā.
Zāļu valsts aģentūra katru gadu ESAC-Net sniedz datus par antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā, izmantojot zāļu vairumtirdzniecības atskaišu datus. Pārskatā ir aprakstītas izmaiņas antibakteriālo līdzekļu patēriņam Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu un patēriņu Eiropas Savienībā.
Antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzība ir būtiska, lai novērtētu dažādu intervenču ietekmi uz antibakteriālo rezistenci, un ir norādīta kā viens no būtiskākajiem elementiem Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajā Antimikrobiālās rezistences plānā un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Antimikrobiālās rezistences stratēģiskajā rīcības plānā. Tāpat Eiropas vienas veselības rīcības plānā pret antimikrobiālo rezistenci viens no mērķiem ir Eiropas Savienības (ES) vadlīnijas atbildīgai antibiotiku lietošanai cilvēkiem. [1]
Pēc Covid-19 pandēmijas, antimikrobiālā rezistence saglabāsies kā viens no būtiskākajiem globālajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem. Atbildīgas antibiotiku lietošanas veicināšana ir fundamentāla prioritāte, lai varētu samazināt antimikrobiālās rezistences izplatību.
Lai raksturotu antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā hospitālajā un ambulatorajā sektorā 2020. gadā, ir aprakstīts antibakteriālo līdzekļu patēriņš definētajās dienas devās (DDD) uz 1000 iedzīvotājiem dienā (turpmāk: DID) sistēmiski lietojamiem antibakteriālajiem līdzekļiem, izmantojot ESAC-Net 2020. gada 18. novembrī publicētos datus. [1.-3]. Datus par antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ESAC-Net tīklam ik gadu sniedz Zāļu valsts aģentūra.
Pēc sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņa DID ambulatorajā sektorā, 2020. gadā Latvijā bija 9. zemākais patēriņš Eiropas Savienībā (ES) (skatīt 1. attēlu). Salīdzinot antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ar patēriņu ES 2018. un 2019. gadā, Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis patēriņš pret citām ES dalībvalstīm, kur 2018. gadā Latvijā bija 5. zemākais patēriņš ES, 2019. gadā 7. zemākais patēriņš.
- attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID ambulatorajā sektorā 2020. gadā ES.
*Valsts ir sniegusi vienīgi kopējā antibakteriālo līdzekļu patēriņa datus (ATĶ J01) (par ambulatoro un hospitālo sektoru kopā)
Pēc sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņa DID hospitālajā sektorā, 2020. gadā Latvijā bija 3. augstākais patēriņš (skatīt 2. attēlu). Salīdzinot antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ar patēriņu ES 2018. un 2019. gadā, Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis patēriņš pret citām ES dalībvalstīm, kur 2018. un 2019. gadā Latvijā bija 6. augstākais antibakteriālo līdzekļu patēriņš hospitālajā sektorā ES.
2.attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID hospitālajā sektorā 2020. gadā ES.
Ambulatorajā sektorā Latvijā 2020. gadā ir ievērojami samazinājies sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID, kur, salīdzinot ar 2019. gadu, antibakteriālo līdzekļu patēriņš ir samazinājies par 15% (no 12 DID uz 10,2 DID). Savukārt hospitālajā sektorā sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš ir pieaudzis par 9%, salīdzinot ar 2019. gadu. Skatīt 3. attēlu.
3.attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2018.-2020. gadā.
Pēc antibakteriālo līdzekļu grupas, ambulatorajā sektorā 2020. gadā vislielākais samazinājums, salīdzinot ar 2019. gadu, ir penicilīnu (par 22,8%, no 4,64 DID uz 3,58 DID) un makrolīdu (par 22,5%, no 2,13 DID uz 1,65 DID) patēriņam. Tāpat ir samazinājies, salīdzinot ar 2019. gadu, hinolonu patēriņš (par 9,4%, no 0,85 līdz 0,77). Savukārt nedaudz pieaudzis ir sulfonamīdu un trimetoprima un citu antibakteriālo līdzekļu patēriņš. Skatīt 4. attēlu. [2]
4.attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID ambulatorajā sektorā Latvijā pēc antibakteriālo līdzekļu grupas ATĶ 3. līmenī, 2020. gads
Plaša spektra penicilīnu, cefalosporīnu un makrolīdu (izņemot eritromicīnu) un fluorhinolonu patēriņš pret šaura spektra penicilīnu, cefalosporīnu un eritromicīna patēriņu ambulatorajā sektorā Latvijā katru gadu pieaug, norādot uz plaša spektra antibakteriālo līdzekļu patēriņa pieaugumu, kur 2018. gadā plaša pret šaura spektra antibakteriālajiem līdzekļiem attiecība bija 1,7, 2019. gadā 1,9 un 2020. gadā 2,1. Ikgadējais plaša pret šaura spektra antibakteriālo līdzekļu patēriņa pieaugums ir 9.2%. [1]
Pēc antibakteriālo līdzekļu patēriņa pa grupām ES, salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, Latvijā penicilīnus proporcionāli lieto mazāk, savukārt makrolīdus un tetraciklīnus vairāk (skatīt 5. attēlu). [1]
5.attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID ambulatorajā sektorā pēc antibakteriālo līdzekļu grupas ATĶ 3. līmenī ES/EEZ valstīs, 2020 gads
Pēc antibakteriālo līdzekļu grupas, hospitālajā sektorā 2020. gadā ir vērojams antibakteriālo līdzekļu patēriņa pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu, tetraciklīniem (par 111,5%, no 0,096 DID uz 0,203 DID), makrolīdiem, linkozamīdiem un streptogramīniem (par 23,8%, no 0,143 DID uz 0,177 DID), sulfonamīdiem un trimetroprimam (par 25,4%, no 0,063 līdz 0,079) kā arī cefalosporīniem (par 4,1%, no 0,656 DID uz 0,683 DID). Antibakteriālo līdzekļu patēriņa samazinājums pēc grupas ir novērojams hinolonu grupas antibakteriāliem līdzekļiem (par 12,6%, no 0,230 DID uz 0,201 DID). Skatīt 6. attēlu. [2]
6.attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID hospitālajā sektorā Latvijā pēc antibakteriālo līdzekļu grupas ATĶ 3. līmenī, 2020. gads
Pēc antibakteriālo līdzekļu patēriņa pa grupām ES, salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, Nīderlandi, Īriju, Igauniju un Austriju, slimnīcās Latvijā proporcionāli mazāk lieto penicilīnus, savukārt cefalosporīnus, tetraciklīnus un hinolonus vairāk (skatīt 7. attēlu). [1]
7.attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID hospitālajā sektorā pēc antibakteriālo līdzekļu grupas ATĶ 3. līmenī ES/EEZ valstīs, 2020 gads
Karbapenēmu patēriņš hospitālajā sektorā, kuri tiek izmantoti pacientiem ar veselības aprūpi saistītu rezistentu mikroorganismu izraisītu infekcijas slimību ārstēšanai slimnīcā, pieaug katru gadu. Karbapenēmu (J01DH) patēriņš Latvijā ir pieaudzis no 0,028 DID 2018. gadā uz 0,035 DID 2019 gadā, un līdz 0,050 DID 2020. gadā. No 2018. līdz 2020. gadam pieaugums ir par 82%.
Glikopeptīdu, 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu, monobaktāmu, karbapenēmu, fluorhinolonu, polimiksīnu, piperacilīna un enzīmu inhibitoru, linezolīda, tedizolīda un daptomicīna patēriņa proporcija procentos (DID) pret kopējo slimnīcās sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ir augsta, kur 2018. gadā proporcija bija 38,7%, 2019. gadā 40,6% un 2020. gadā 37,4%, norādot uz augstu plaša spektra antibakteriālo līdzekļu lietošanas izplatību slimnīcās. [1.]
Antibiotiku patēriņš ir joma, kas pastiprināti radīja bažas par iespējamām negatīvām sekām pēc Covid-19 infekcijas pandēmijas sākuma. Bažas bija par antibakteriālo līdzekļu patēriņa pieaugumu un neracionālu antibakteriālo līdzekļu patēriņu, kas varētu paaugstināt antimikrobiālās rezistences izplatību. Gandrīz visās ES dalībvalstīs Covid-19 pandēmijā ir vērojams antibakteriālo līdzekļu samazinājums ambulatorajā sektorā 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, kas ir lielākais antibiotiku patēriņa samazinājums ESAC-Net antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzības vēsturē. No antibakteriālo līdzekļu patēriņa datiem nacionālā līmenī nevar noteikt, vai antibakteriālo līdzekļu patēriņa samazinājums ir saistīts ar izmaiņām slimību izplatībā, izmaiņām ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanā, vai izmaiņām antibakteriālo līdzekļu izrakstīšanas praksē. Tomēr hospitālajā sektorā bija vērojams gan antibakteriālo līdzekļu samazinājums, gan pieaugums, atkarībā no dalībvalsts un antibakteriālo līdzekļu grupas. [1] [3] Latvijā ambulatorajā sektorā, tāpat kā lielākajā daļā ES dalībvalstu, bija vērojams antibakteriālo līdzekļu patēriņa samazinājums, tomēr hospitālajā sektorā ir vērojams ievērojams antibakteriālo līdzekļu patēriņa pieaugums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu.
Izmantotās atsauces
[1] European Centre for Disease Prevention and Control. Antimicrobial consumption in the EU/EEA (ESAC-Net) - Annual Epidemiological Report 2020. Stockholm: ECDC; November 2021.
[2] European Centre for Disease Prevention and Control. ESAC-Net Antimicrobial consumption database https://www.ecdc.europa.eu/en/antimicrobial-consumption/surveillance-and-disease-data/database
[3] Högberg Liselotte Diaz, Vlahović-Palčevski Vera, Pereira Cátia, Weist Klaus, Monnet Dominique L, ESAC-Net study group. Decrease in community antibiotic consumption during the COVID-19 pandemic, EU/EEA, 2020. Euro Surveill. 2021;26(46):pii=2101020. https://doi.org/10.2807/1560-7917.ES.2021.26.46.2101020
