2022. gada 18.–24. novembris ir Pasaules Antibiotiku nedēļa, un, lai aktualizētu atbildīgas antibiotiku lietošanas nozīmīgumu, Zāļu valsts aģentūra ir izveidojusi pārskatu par antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā 2021. gadā. Pārskatā ir aprakstītas izmaiņas antibakteriālo līdzekļu patēriņam Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu un patēriņu Eiropas Savienībā.
Antimikrobiālā rezistence ir viens no būtiskākajiem globālajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem globāli, katru gadu izraisot Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (ES/EEZ) aptuveni 33 000 nāves gadījumu, kas saistīti ar infekcijām, kuras izraisījuši pret antibiotikām rezistenti mikroorganismi.[1]
Atbildīgas antibiotiku lietošanas veicināšana ir viena no prioritātēm, lai varētu samazināt antimikrobiālās rezistences izplatību. Antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzība ir norādīta kā viens no būtiskākajiem elementiem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādātajā Antimikrobiālās rezistences plānā [2] un PVO Eiropas Antimikrobiālās rezistences stratēģiskajā rīcības plānā.[3]
Lai raksturotu antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā hospitālajā un ambulatorajā sektorā 2021. gadā, antibakteriālo līdzekļu patēriņš ir apkopots, izmantojot anatomiski terapeitisko ķīmisko vielu (ATĶ) klasifikācijas sistēmu, un dati ir analizēti, izmantojot definētās dienas devas (DDD) metodoloģiju, ko izstrādājis PVO Medikamentu statistiskās metodoloģijas sadarbības centrs. Analīzei tika izmantotas aktuālās DDD, kas pieejamas 2022. gada ATĶ/DDD indeksā.[4] Pārskatam tika izmantoti Eiropas Antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzības tīkla (ESAC-Net) 2022. gada 17. novembrī publicētie dati.[5] Patēriņš norādīts DDD uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID) sistēmiski lietojamiem antibakteriālajiem līdzekļiem. Datus par antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ESAC-Net tīklam ik gadu sniedz Zāļu valsts aģentūra.
Antibakteriālo līdzekļu patēriņš ambulatorajā un hospitālajā sektorā Latvijā pēc PVO “Pieejamo”, “Uzraudzības” un “Rezerves” antibakteriālo līdzekļu klasifikācijas
PVO 2017. gadā izstrādāja “Pieejamās”, “Uzraudzības” un “Rezerves” (AWaRe) antibakteriālo līdzekļu klasifikāciju. AWaRe klasifikācija ir rīks antibiotiku lietošanas novērtēšanai un uzraudzībai, kas izstrādāts, lai atbalstītu atbildīgu antibakteriālo līdzekļu lietošanu. "Pieejamās " antibiotikas lielākoties ir pirmās un otrās izvēles terapijas. "Uzraudzības" antibiotikām ir lielāks antimikrobiālās rezistences potenciāls, un tām būtu jāpiešķir prioritāte pārvaldībā un uzraudzībā. "Rezerves" antibiotikas ietver pēdējās izvēles antibiotikas, un tās būtu jāsaglabā infekciju ārstēšanai, ko izraisījuši multirezistenti mikroorganismi. PVO ir noteikusi mērķi 2019.-2023. gadam, ka vismaz 60% no kopējā antibiotiku patēriņa būtu "pieejamās " grupas antibiotikas.[6]
Latvijā 2021. gadā pēc AWaRE klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā “pieejamās” antibiotikas tika izmantotas 71% no kopējā antibakteriālo līdzekļu patēriņa, pārsniedzot PVO noteikto vēlamo 60% robežu. Pēc “Pieejamo” antibiotiku patēriņa, Latvijā ir 5. augstākais patēriņš [5], salīdzinot ar ES/EEZ valstīm, kas ir pozitīvs rādītājs.
Pēc kopējā antibakteriālo līdzekļu (ATĶ J01) patēriņa, “Pieejamās” grupas patēriņš pret visu antimikrobiālo līdzekļu patēriņu saskaņā ar AWaRe klasifikāciju ambulatorajā un hospitālajā sektorā kopā 2021. gadā pieauga, salīdzinot ar 2020. un 2019. gadu (no 69.8% 2020. gadā uz 71.3% 2021. gadā). Skatīt 1. attēlu.
1. attēls. Kopējais antibakteriālo līdzekļu patēriņš saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju ambulatorajā un hospitālajā sektorā kopā 2019.-2021. gadā
Pēc kopējā antibakteriālo līdzekļu patēriņā 2021. gadā saskaņā ar PVO AWaRe klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā atsevišķi, redzams, ka “Pieejamās” grupas antibakteriālo līdzekļu patēriņš 2021. gadā ambulatorajā sektorā bija 74.3%, un hospitālajā sektorā 50.1%. Skatīt 2. attēlu. Salīdzinot “Pieejamās” grupas antibakteriālo līdzekļu patēriņu hospitālajā sektorā 2021. gadā ar 2020. gadu, tas 2021. gadā ir samazinājies (no 52.7% 2020. gadā uz 50.8% 2021. gadā), un pieaudzis ir rezerves grupas antibakteriālo līdzekļu patēriņš (no 0.58% 2020 gadā uz 1.14% 2021. gadā).*
*Aprēķini par antibakteriālo līdzekļu patēriņu saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju veikta, izmantojot Zāļu valsts aģentūras datus
2. attēls. Kopējais antibakteriālo līdzekļu patēriņš saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju ambulatorajā un hospitālajā sektorā atsevišķi 2021. gadā
Antibakteriālo līdzekļu patēriņš 2021. gadā ES/ EEZ valstīm
Pēc sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņa DID ambulatorajā sektorā, 2021. gadā Latvijā bija 8. zemākais patēriņš ES/EEZ. Skatīt 3. attēlu. Salīdzinot antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ar patēriņu ES/EEZ 2020. gadā, Latvijā 2021. gadā ir samazinājies patēriņš pret citām ES/EEZ valstīm, kur 2020. gadā Latvijā bija 9. zemākais patēriņš ES/EEZ.
3. attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID ambulatorajā sektorā 2021. gadā ES
Pēc sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņa DID hospitālajā sektorā, 2021. gadā Latvijā bija 13. zemākais patēriņš ES/EEZ. Skatīt 4. attēlu. Salīdzinot antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ar patēriņu ES/EEZ 2019. un 2020. gadā, Latvijā 2021. gadā būtiski samazinājies antibakteriālo līdzekļu patēriņš pret citām ES/EEZ valstīm, kur 2019. gadā Latvijā bija 6. augstākais, un 2020. gadā 3. augstākais antibakteriālo līdzekļu patēriņš hospitālajā sektorā ES/EEZ.
4. attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID hospitālajā sektorā 2021. gadā ES
Antibakteriālo līdzekļu patēriņš Latvijā ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2019.-2021. gadā
Ambulatorajā sektorā Latvijā 2021. gadā antibakteriālo līdzekļu patēriņš ir nedaudz pieaudzis (par 1.1%), salīdzinot ar 2020. gadu (no 9.97 DID 2020. gadā uz 10.08 DID 2021. gadā), tomēr patēriņš nav atgriezies pirms Covid-19 pandēmijas līmenī, kur 2019. gadā tas bija 12.02 DID. Savukārt hospitālajā sektorā 2021. gadā sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš ir būtiski samazinājies (par -23.4%), salīdzinot ar 2020. gadu (no 1.92 DID 2020. gadā uz 1.47 DID 2021. gadā). Skatīt 5. attēlu. Eiropas Savienībā ambulatorajā sektorā pēc vēsturiski lielākā antibakteriālo līdzekļu patēriņa samazinājuma 2020. gadā (vidējais svērtais populācijā ES/EEZ, no 18.3 DID 2019. gadā uz 15.0 DID 2020. gadā), patēriņš 2021. ir saglabājies tādā pat līmenī kā 2020. gadā (vidējais svērtais populācijā ES/EEZ, 15.0 DID), neatgriežoties patēriņa līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas. Hospitālajā sektorā ES/EEZ valstīs antibakteriālo līdzekļu patēriņš 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, turpināja samazināties (vidējais svērtais populācijā ES/EEZ, no 1.46 DID 2020. gadā uz 1.41 DID 2021. gadā). Lai arī hospitālajā sektorā Latvijā 2021. gadā bija nozīmīgs sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu samazinājums, tomēr tas vēl aizvien ir virs vidējā ES/EEZ.
5. attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2019.-2021. gadā
Antibakteriālo līdzekļu patēriņš Latvijā ambulatorajā sektorā 2021. gadā ATĶ 3. līmenī
Pēc antibakteriālo līdzekļu grupas, ambulatorajā sektorā 2021. gadā vislielākais pieaugums ATĶ 3. līmenī, salīdzinot ar 2020. gadu, ir tetraciklīnu patēriņam (par 15%, no 2.2299 DID uz 2.5634 DID), tāpat nedaudz ir pieaudzis citu antibakteriālo līdzekļu (nitrofurāna atvasinājumu (J01XE) un imidazola atvasinājumu (J01XD)) patēriņš (par 6%, no 0.7808 DID uz 0.8295 DID). Pārējās antibakteriālo līdzekļu grupās ATĶ 3. līmenī bija novērojams patēriņa samazinājums, kur lielākais samazinājums bija vērojams sulfonamīdu un trimetorprima grupā (par -17%, 0.6559 DID uz 0.6819 DID) un hinolonu grupā (par -9%, no 0.2297 DID uz 0.1530 DID). Skatīt 6. attēlu.
6. attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID 2021. gadā ambulatorajā sektorā pēc antibakteriālo līdzekļu grupas ATĶ 3. līmenī
Plaša spektra penicilīnu, cefalosporīnu un makrolīdu (izņemot eritromicīnu) un fluorhinolonu patēriņš pret šaura spektra penicilīnu, cefalosporīnu un eritromicīna patēriņu ambulatorajā sektorā Latvijā katru gadu turpina pieaug, norādot uz plaša spektra antibakteriālo līdzekļu patēriņa palielināšanos, kur 2019. gadā plaša pret šaura spektra antibakteriālajiem līdzekļiem attiecība bija 1.9, 2020. gadā 2.2 un 2021. gadā 2.6. Plaša pret šaura spektra antibakteriālo līdzekļu patēriņa pieaugums 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu ir 18%. Plaša pret šaura spektra antibakteriālo līdzekļu patēriņš palielinās katru gadu arī ES/EEZ, kur Latvijā šī proporcija ir zem vidējā svērtā populācijā ES/EEZ, kur plaša pret šaura spektra antibakteriālo līdzekļu patēriņa attiecība 2021. gadā bija 3.7.[5]
Antibakteriālo līdzekļu patēriņš Latvijā hospitālajā sektorā 2021. gadā ATĶ 3. līmenī
Pēc antibakteriālo līdzekļu grupas, hospitālajā sektorā 2021. gadā ir vērojams būtisks antibakteriālo līdzekļu patēriņa samazinājums, salīdzinot ar 2020. gadu, kur lielākais samazinājums bija vērojams makrolīdiem, linkozamīdiem un streptogramīniem (par -49%, no 0.1751 DID uz 0.0887 DID), sulfonamīdiem un trimetroprimam (par -41%, no 0.0528 līdz 0.0313), kam seko penicilīni (par -37%, no 0.3985 DID uz 0.2512 DID). Skatīt 7. attēlu.
Tomēr būtiski atzīmēt, ka lai arī kvantitatīvi antibakteriālo līdzekļu patēriņš ATĶ 3. līmenī ir samazinājies visās grupās, tomēr skatoties ATĶ 4. līmenī, patēriņš 2021. gadā ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2020. gadu, ceturtās paaudzes cefalosporīniem (par 100%, no 0.0001 DID uz 0.0002 DID) un polimiksīniem (par 110%, no 0.0041 DID uz 0.0086 DID). Tāpat karbapenēmu patēriņš Latvijā, kuri tiek izmantoti pacientiem ar veselības aprūpi saistītu rezistentu mikroorganismu izraisītu infekcijas slimību ārstēšanai slimnīcās, pieaug. Lai arī 2021. gadā ir vērojams karbapenēmu patēriņa samazinājums, salīdzinot ar 2020. gadu par -16.2% (no 0.0500 2020. gadā uz 0.0419 DID 2021. gadā), tomēr tas nav samazinājies līdz līmenim, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas laikā, un kopējam karbapenēmu patēriņam ir tendence pieaugt. Novērotais pēdējās izvēles antibakteriālo līdzekļu (karbapenēmu un polimiksīnu) patēriņa pieaugums hospitālajā sektorā var netieši liecināt par pieaugošu multirezistentu infekciju izplatību.
Antibakteriālo līdzekļu patēriņš un tā izmaiņas 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, ATĶ 4. līmenī hospitālajā un ambulatorajā sektorā apkopots 1. tabulā.
7. attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID hospitālajā sektorā pēc antibakteriālo līdzekļu grupas ATĶ 3. līmenī
Glikopeptīdu, 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu, monobaktāmu, karbapenēmu, fluorhinolonu, polimiksīnu, piperacilīna un enzīmu inhibitoru, linezolīda, tedizolīda un daptomicīna patēriņa proporcija procentos (DID) pret kopējo slimnīcās sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ir augsta, kur 2021. gadā proporcija pieauga par 13.5% (no 36.9% 2020. gadā uz 41.9% 2021. gadā), norādot uz augstu plaša spektra antibakteriālo līdzekļu lietošanas izplatību slimnīcās. Līdzīga tendence ir vērojama ES/EEZ, kur plaša spektra antibakteriālo līdzekļu patēriņa proporcija 2021. pieauga, salīdzinot ar 2020. gadu, tomēr vidēji ES/EEZ 2021. gadā tā bija zemāka, nekā Latvijā 2021. gadā (vidējais svērtais populācijā ES/EEZ, no 37.1% 2020. gadā uz 40.3% 2021. gadā).[5]
1. tabula. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID ambulatorajā (AMB) un hospitālajā (HOSP) sektorā pēc antibakteriālo līdzekļu grupas ATĶ 4. līmenī, un izmaiņas patēriņā, salīdzinot 2021. gadu pret 2020. gadu
[1] A. Cassini et al., “Attributable deaths and disability-adjusted life-years caused by infections with antibiotic-resistant bacteria in the EU and the European Economic Area in 2015: a population-level modelling analysis,” Lancet Infect Dis, vol. 19, no. 1, pp. 56–66, Jan. 2019, doi: 10.1016/S1473-3099(18)30605-4.
[2] World Health Organization, “Global action plan on antimicrobial resistance”, 2015. (accessed Nov. 10, 2022).
[3] European Comission, “A European One Health Action Plan against Antimicrobial Resistance (AMR)”, 2017. [Online]
[4] World Health Organization Collaborating Centre for Drug Statistics Methodology, “ATC/DDD Index 2022”, 2022. (accessed Nov. 10, 2022).
[5] European Centre for Disease Prevention and Control, “Antimicrobial consumption in the EU/EEA (ESAC-Net) - Annual Epidemiological Report 2021,” Stockholm, 2022.
[6] World Health Organization, “2021 AWaRe classification”, 2021. (accessed Nov. 10, 2022).
