Pēcreģistrācijas drošuma pētījumi (PASS) ir visi pētījumi par reģistrētām zālēm, kas veikti, lai konstatētu veselības apdraudējumu, raksturotu to vai noteiktu to kvantitatīvi, apstiprinot zāļu drošuma raksturojumu, vai novērtētu riska mazināšanas pasākumu efektivitāti.
Paziņojuma par neintervences PASS uzsākšanu Latvijā iesniegšana Zāļu valsts aģentūrā
Ja PASS tiek veikts Latvijā, paziņojums par tā uzsākšanu jāsūta elektroniski uz pass@zva.gov.lv.
Jānorāda šāds paziņojuma vēstules temats “Neintervences PASS uzsākšana Latvijā – <pētījuma zāļu un pētījuma nosaukums>”.
Paziņojumā jānorāda:
- zāļu nosaukums,
- zāļu reģistrācijas numurs,
- reģistrācijas apliecības īpašnieks,
- firma, kas veiks (veic) PASS,
- pētījuma veids (study type),
- vai pētījums ir nosacījums zāļu reģistrācijai (reglamentējošās institūcijas nosaukums) vai brīvprātīgs,
- vai pētījums ir pieprasīts riska pārvaldības plānā (RMP), RMP versijas Nr…,
- Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas (PRAC) izsniegtās rakstiskās atļaujas par pētījuma uzsākšanu kopija (attiecas uz neintervences PASS, kas ir nosacījums zāļu reģistrācijai),
- PASS veikšanas vieta(s) (site) Latvijā,
- PASS paredzamais sākuma datums (kad uzsāks datu vākšanu),
- gala ziņojuma paredzamais datums,
- kontaktpersona,
- EU PAS Register numurs (ENCePP),
- informācija, kā saskaņā ar protokolu tiks veikta blakusparādību uzraudzība un drošuma datu vākšana Latvijā.
Pēcreģistrācijas drošuma pētījumu mērķi
- kvantitatīvi novērtēt zāļu potenciālos vai identificētos riskus (piemēram, raksturot incidenci, novērtēt biežumu vai novērtēt biežuma atšķirības, salīdzinot ar populāciju, kas konkrētās zāles nelieto vai kas lieto citas zāles vai attiecīgi citas grupas zāles; noteikt riska faktorus un apstākļus, kas tos ietekmē);
- izvērtēt riskus populācijās, kurās nav informācijas par drošumu vai tās ir maz (piemēram, grūtnieces, pacienti specifiskās vecuma grupās, pacienti ar nieru, aknu darbības traucējumiem vai pacienti ar citām blakusslimībām);
- novērtēt riskus zāļu ilgstošas lietošanas laikā;
- iegūt pierādījumus, ka risks nepastāv;
- iegūt papilddatus par zāļu drošumu, kas ļautu spriest par riska mazināšanas pasākumu efektivitāti: dati par lietošanu apstiprinātajās indikācijās vai situācijās, kad netiek ievērota zāļu reģistrācijas dokumentācijā apstiprinātā informācija (off-label use); par zāļu devām; zāļu vienlaicīgu lietošanu ar citām zālēm; zāļu lietošanas kļūdām, kā arī pētījumi, kas ļautu vērtēt drošuma problēmu/apsvērumu ietekmi uz sabiedrības veselību;
- mērīt riska pārvaldības pasākumu efektivitāti.
Pēcreģistrācijas drošuma pētījumu iedalījums
Pēc metodoloģijas PASS var būt eksperimentāls (interventional study) vai neintervences (non-interventional study).
Ja PASS ir eksperimentāls pētījums (klīniskais pētījums), tas tiek veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (Volume 10) vadlīnijām un Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumiem Nr. 289 “Noteikumi par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtību, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām”.
Pēc reglamentējošā statusa PASS var būt nolūkā izpildīt reģistrācijas apliecības nosacījumu (imposed PASS) vai brīvprātīgs PASS (voluntary PASS).
Neintervences pēcreģistrācijas drošuma pētījumi
Zāļu reģistrācijas īpašnieks neintervences pēcreģistrācijas drošuma pētījumu var uzsākt, vadīt vai finansēt brīvprātīgi (voluntary PASS) vai to veikt, lai izpildītu nosacījumus, kas saskaņā ar normatīviem aktiem par zāļu reģistrēšanas kārtību noteikti attiecīgo zāļu reģistrācijas apliecībā (imposed PASS).
PASS procedūras nosaka vairāki normatīvie akti, tai skaitā Komisijas 2012. gada 19. jūnija īstenošanas Regula (ES) Nr. 520/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.726/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK noteikto farmakovigilances darbību izpildi, Ministru kabineta 2013. gada 22. janvāra noteikumi Nr. 47 “Farmakovigilances kārtība” un Labas farmakovigilances prakses vadlīniju (Good Pharmacovigilance Practice – GVP) dokuments.
Neintervences pētījumu raksturo sekojoši kritēriji (saskaņā ar Volume 10 of The Rules Governing Medicinal Products in the European Union, Questions and Answers, Version 11.0, 15 May 2013, Question 1.10):
- zāles tiek lietotas saskaņā ar reģistrācijas nosacījumiem;
- pacienta ārstēšanas stratēģiju nosaka ārsta ikdienas prakse, nevis pētījuma protokols, proti, zāļu izvēle nav saistīta ar lēmumu ietvert pacientu konkrētā pētījumā;
- pacientam nelieto papildu diagnostikas vai novērošanas procedūras; datu analīzei lieto epidemioloģijas metodes.
Pētījums tiek kategorizēts par neintervences pētījumu, balstoties uz pētījumā lietoto metodoloģiju, nevis pētījuma zinātnisko mērķi. Piemēram, datu bāzu izpēte vai pacientu dokumentācijas retrospektīvi pārskati pieder neintervences pētījumu grupai (piemēram, gadījumu kontroles pētījumi, šķērsgriezuma pētījumi, kohortu pētījumi vai citi, kuros izmanto sekundāros datus). Šai grupai pieder arī primāro datu apkopošana (piemēram, prospektīvos novērojuma pētījumos un reģistros, kad datus gūst ikdienas klīniskā praksē) ar nosacījumu, ka tiek ievēroti iepriekš minētie neintervences pētījuma kritēriji. Tāda veida pētījumos pacientu intervijas, aptaujas, asins analīzes un uzraudzība uzskatāmi par ikdienas klīniskās prakses sastāvdaļu.
Pēcreģistrācijas drošuma pētījumu pieprasīšana
Gan Zāļu valsts aģentūra (ZVA), gan Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komiteja (EMA PRAC) var pieprasīt zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekam veikt PASS, prasot to kā nosacījumu konkrētu zāļu reģistrācijai.
Ja PASS kā reģistrācijas nosacījumu pieprasa EMA, tad pētījuma protokolu un rezultātus vērtē PRAC – skatīt EMA tīmekļa vietnē.
Ja PASS veikšanu kā reģistrācijas nosacījumu pieprasa Zāļu valsts aģentūra, tad protokolu un rezultātus vērtē ZVA.
Zāļu valsts aģentūra 60 dienu laikā pēc PASS protokola projekta saņemšanas sagatavo zāļu reģistrācijas īpašniekam atzinumu par protokola projekta apstiprināšanu vai atzinumu ar pamatotiem iebildumiem.
Pēcreģistrācijas pētījuma norises laikā zāļu reģistrācijas īpašnieks jebkādus būtiskus protokola grozījumus pirms to īstenošanas iesniedz izvērtēšanai ZVA.
Zāļu valsts aģentūra 30 dienu laikā izvērtē iesniegtos grozījumus un informē zāļu reģistrācijas īpašnieku par protokola apstiprinājumu vai iebildumiem.
Zāļu reģistrācijas īpašnieks 12 mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies pēcreģistrācijas pētījums, iesniedz ZVA pētījuma gala ziņojumu.
Pievienošana ES Reģistram (EU PASS Register)
Neintervences PASS, kas tiek veikts saskaņā ar Regulā Nr. 520/2012 noteiktiem farmakovigilances darbību izpildes nosacījumiem, jāreģistrē EU PASS Register.
Lai veicinātu visu PASS pārskatāmību, ieteicams datus par citiem PASS, kuri ir noteikti saskaņā ar riska pārvaldības plānu vai pētījumiem, kurus reģistrācijas īpašnieks uzsāk, vada vai finansē brīvprātīgi, ievadīt EU PASS Register.
Informācijai par PASS jābūt attiecīgi atspoguļotai periodiski atjaunojamā drošuma ziņojumā (PADZ) un riska pārvaldības plānā (RPP).
