Zāļu valsts aģentūra sniedz datus par antibiotiku patēriņu LatvijāŠogad Pasaules Veselības organizācija (PVO) pirmo reizi rīko Pasaules Antibiotiku informācijas nedēļu (16.–22.novembris), kas ietver arī līdz šim zināmo katru gadu 18. novembrī atzīmēto Eiropas Antibiotiku dienu. Atbalstot šīs informatīvās aktivitātes, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) sniedz datus par antibiotiku patēriņu valstī. Saskaņā ar zāļu lieltirgotāju sniegtajiem zāļu realizācijas datiem pēdējo gadu laikā antibakteriālo līdzekļu sistēmiskai lietošanai (ATĶ klasifikatora J01 grupa) patēriņam Latvijā ir tendence palielināties, kaut gan 2014. gadā šo līdzekļu patēriņa apjoms nedaudz samazinājās un bija 13,99 DID (definētā dienas deva uz 1000 iedzīvotājiem dienā) (1. attēls). Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks: ”Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā antibiotiku patēriņš ir neliels (Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra jeb ECDC apkopotie dati). Tomēr arī mūsu valstī jāpievērš uzmanība racionālai antibiotiku lietošanai, jo Latvijā tāpat kā visās Eiropas valstīs pacienti saskaras ar antimikrobo rezistenci – kad mikrobi kļūst nejutīgi jeb rezistenti pret antibiotikām, tādēļ pacientus izārstēt ir arvien sarežģītāk.”
1. attēls. Antibakteriālo līdzekļu sistēmiskai lietošanai (ATĶ klasifikatora J01 grupa) patēriņš Latvijā no 2010. līdz 2014. gadam (DID). Visvairāk Latvijā no 2010. līdz 2014. gadam lietotas šādas antibakteriālo līdzekļu sistēmiskai lietošanai grupas: beta – laktāma pretmikrobu līdzekļi, penicilīni (amoksicilīns, amoksicilīns ar enzīma inhibitoru, ampicilīns); tetraciklīni (doksiciklīns); makrolīdi, linkozamīdi un streptogramīni (klaritromicīns, azitromicīns, klindamicīns) un hinolona pretmikrobu līdzekļi (2. attēls).
2. attēls. Antibakteriālo līdzekļu sistēmiskai lietošanai (ATĶ klasifikatora J01 grupa) patēriņš Latvijā no 2010. līdz 2014. gadam sadalījumā pa lielajām antibiotiku grupām atbilstoši ATĶ klasifikācijai (DID). Vienlaikus ZVA vērš uzmanību, ka antibiotikas nedrīkst lietot nepareizi – saīsinot to lietošanas laiku, samazinot devu vai nelietojot tās pareizā biežumā (piemēram, lietojot zāles vienu reizi dienā, nevis divas vai trīs, kā noteikts), jo tas apdraud veselību, un tiek veicināta pret antibiotikām rezistentu baktēriju attīstība. Antibiotikas arī nedrīkst lietot mērķim, kam tās nav paredzētas, piemēram, vīrusu izraisītu saslimšanu – saaukstēšanās un gripas – ārstēšanai. Datu avots: Zāļu lieltirgotavu iesniegtie pārskati Zāļu valsts aģentūrai. Papildu informācija:
|
Zāļu valsts aģentūra sniedz datus par antibiotiku patēriņu Latvijā
19.11.2015.
