Antimikrobā rezistence – izaicinājums ilgtspējīgai veselības aprūpeiŠonedēļ atzīmējot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rīkoto Pasaules Antibiotiku informācijas nedēļu (16.–22.novembris) un Eiropas Antibiotiku dienu (18.novembris), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību uz to, ka antibiotikas jālieto piesardzīgi un atbildīgi, lai neveicinātu mikrobu rezistences attīstību. “Antimikrobie līdzekļi ir zāles, kuru atklāšana un ieviešana ārstniecībā bija liels ieguvums sabiedrības veselībai. Diemžēl antimikrobo līdzekļu lietošanas gaitā attīstās mikrobu rezistence – mazināta jutība. Šo risku ir sarežģīti noteikt gan individuālā, gan sabiedrības veselības līmenī,” ZVA izdevumā “Cito!” norāda Slimību profilakses un kontroles centra galvenā speciāliste antimikrobās rezistences jautājumos doktore Elīna Dimiņa. Pasaules Veselības organizācija 2014. gadā publicējusi pirmo ziņojumu par antimikrobās rezistences situāciju pasaulē. Ziņojumā secināts, ka rezistence ir nozīmīga plaši izplatītu mikroorganismu vidū (piemēram, Escherichia coli, Klebsiella pneumoniae un Staphylococcus aureus), specifisku infekciju (piemēram, tuberkuloze) un arī vīrusu izraisītu infekciju gadījumos (kā gripa un HIV).1 Raksta autore informē, ka saskaņā ar PVO ziņām antimikrobā rezistence ir 21. gadsimta izaicinājums, ar ko saskarsies gan attīstītas, gan jaunattīstības valstis. Pacientiem, kam ir rezistenta mikroorganisma izraisīta infekcija, ir mazāka iespēja izveseļoties, nepieciešami papildu izmeklējumi un ārstēšana, kā arī ir ilgāks hospitalizācijas un darba nespējas laiks.2 E. Dimiņa norāda arī uz Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmeni par antibiotiku lietošanu. Eiropas Savienībā (ES) jau divas reizes veikts Eirobarometra pētījums,3 kurā galvenā uzmanība pievērsta antibakteriālai rezistencei un antibiotiku lietošanai. Pētījuma rezultāti liecināja par Latvijas respondentu diezgan slikto zināšanu līmeni – tikai 13% iedzīvotāju pareizi atbildēja uz visiem jautājumiem par antibiotiku lietošanu (vidēji ES – 22%). Vairāk nekā puse respondentu uzskatīja, ka antibiotikas nonāvē vīrusus (58%). Antimikrobā rezistence palielinās gan Latvijā, gan ES, gan pasaulē. Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir nesaprātīga pieejamo antibakteriālo līdzekļu lietošana, un to veicina nepietiekamas iedzīvotāju zināšanas par šo zāļu grupu. Tāpēc profesionāļiem jāpievērš pastiprināta uzmanība jautājuma aktualizēšanai un skaidrošanai gan sabiedrībai kopumā, gan antibiotiku parakstītājiem – ārstiem. Pilnu E. Dimiņas raksta tekstu lasiet ZVA informatīvā izdevuma ārstiem, farmaceitiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem ”Cito!” numurā 2014/3 (58). Elektroniskā formātā ”Cito!” ir pieejams ZVA mājaslapas www.zva.gov.lv sadaļā “Publikācijas”. Lejuplādēt “Cito!” PDF formātā. Atsauces
|
Antimikrobā rezistence – izaicinājums ilgtspējīgai veselības aprūpei
16.11.2015.
